Novembra beigās uz ekrāniem iznāca jaunā, talantīgā režisora Kārļa Lesiņa jaunākais veikums – dokumentālā filma “Nord Express”. Tas ir teju sešu gadu garumā veidots dokumentāls detektīvs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību, kas aizsākās ar sapni atkal savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu. Iecerēts, ka nozīmīgs trases posms šķērsos arī Pierīgas novadu teritorijas, tostarp ar lielāko pārkraušanas mezglu Salaspilī.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze ir strikts ne tikai tad, kad viņa vadīto organizāciju mēģina ieraut politiskās batālijās. Viņš necenšas notušēt savu sakāmo arī tad, kad kāds vaicā viņa viedokli. Tāds tas ir arī šajā sarunā.

“Man ir lieliski audzēkņi, no kuriem varu mācīties,” saka pieredzējusī dejotāja Karīna Lapšina, kura nupat saņēmusi Ādažu novada domes apbalvojumu par izcilu pedagoga darbu. Lai virtuozi apgūtu dejas mākslu un varētu nodoties savai sirdslietai, Karīnai ir nācies tikt galā arī ar dažādiem dzīves izaicinājumiem. Bet tas viss ir bijis tā vērts, un gūtā pieredze nu ir kļuvusi par dārgumu vācelīti, ar kuru dalīties.

Nav nekā interesantāka un izaicinošāka par cilvēku attiecībām, atzīst Ilze Upīte, pieredzējusi žurnāliste un, kā pati saka, sirdī rakstniece. Profesionālajās gaitās viņai ir bijusi iespēja satikt ļoti daudz kolorītu personību un izzināt pasauli. Bet vienubrīd pienāca laiks īstenot sen loloto sapni par grāmatu – Ilzes manuskripts literārajā konkursā ieguva godalgotu vietu un tika izdots. Nākamgad pie lasītājiem nonāks jau piektā viņas grāmata. Nu maisam gals ir vaļā un nerakstīt vairs nevar, smej Ilze. Par uzdrīkstēšanos, rakstīšanas procesu un to, cik svarīgi ir savējie blakus, – šajā sarunā.

Mums, latviešiem, senču klātbūtne ir ārkārtīgi svarīga – no tās varam smelties spēku, saka Gunta Saule, folkloriste, latviskās dzīvesziņas kopēja, senbaltu tradīciju pētniece un popularizētāja. Ne vienmēr obligāti jāievēro senās tradīcijas – veļu laiku katrs var pieminēt savā veidā. Tāpat Gunta atgādina, ka mūsu enerģija ir tur, kur ir mūsu domas, tādēļ jācenšas daudzināt labo it visā, nevis koncentrēties uz kādu darvas pili.

Ģitāru ir jāmācās spēlēt visu mūžu, bet sākumā vissvarīgākais ir pārvarēt pirkstu slinkumu, saka Gatis Ivans, ģitārists ar divdesmit piecu gadu pieredzi, daudzu mūzikas projektu dalībnieks un ģitārspēles skolotājs. Viņš ir arī triju bērnu tētis un liels sava Ropažu novada patriots. Šajā sarunā – par mūziķa ikdienu, īstā ceļa atrašanu un piederības sajūtu.

Kamaniņu braucēja Vera Zozuļa savulaik kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kas izcīnīja zelta medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. Veras Zozuļas triumfa diena bija 1980. gada 16. februāris, kad viņa uzvarēja Amerikas Savienotajās Valstīs, Leikplesidā, notiekošajās 13. ziemas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, tolaik brīvas Latvijas vēl nebija, mūsu sportisti startēja zem PSRS sarkanā karoga. Taču tas nemazināja mūsu tautas prieku par sportistu sasniegumiem.

Neatkārtojams aktieris ar savu sniegumu uz skatuves, tostarp apbrīnojamu aktierspēli 2020. gada spēlfilmā “Pilsēta pie upes”, labestīgs, inteliģents un ar labu humoru, – šādus vārdus Tukuma novada Tumes pagasta kultūras un vēstures uzturētāji velta Jaunā Rīgas teātra aktierim Gundaram Āboliņam. Kopā ar aktieri Jakovu Rafalsonu viņš pirms nedēļas Durbes pilī Tukumā saņēma izcilā latviešu aktiera, režisora un pedagoga Žaņa Katlapa balvu “Par nacionālo vērtību apliecinājumu Latvijas teātra vidē”.

Liesma Kalve allaž bijusi aktīva un arī tagad nesēž mierā. Patiesi, Liesmas darba mūžs ir ļoti raibs – viņa strādājusi par skolotāju, palīdzējusi reformēt valsts pārvaldi, bijusi viena no pirmajām sabiedrisko attiecību speciālistēm valstī, radījusi vairākus laikrakstus un veidojusi partiju priekšvēlēšanu kampaņas. Ar Liesmas degsmi izdevies realizēt daudz labu lietu, un ikvienu darbu viņa vienmēr darījusi pēc labākās sirdsapziņas. Šobrīd Liesma ar pilnu krūti darbojas Latvijas Pensionāru federācijā, kur ir priekšsēdētājas labā roka un vada “Pensionāru Avīzi”. Pēc sarunas ar enerģisko jūrmalnieci gribas teikt: nudien, katrs pats ir savas laimes – un arī savas pensijas – kalējs.

Mūziķis un pasākumu producents Arnis Miltiņš mūzikas pasaulē ienāca kā viens no “Austras bērniem” jeb Austras Pumpures loka dziedošajiem jauniešiem. Apmeklēja Rīgas 1. mūzikas skolu, kur apguva akordeona spēli, bet vēlāk, vidusskolas laikā, iemācījās spēlēt arī ģitāru.

Dina Florena ir ģimenes ārste ar piecu gadu darba pieredzi. Kopā ar vīru viņa audzina trīs bērnus – piecpadsmit gadus vecus dvīņu puikas un septiņpadsmit gadus vecu meitu –, bet viens viņu bērniņš ir debesīs. Dina gan kā profesionāle, gan kā jauniešu mamma interesējas par jauno seksuālās izglītības programmu*, ko plānots ieviest skolās, un kā ārste viņa ir pārliecināta, ka svarīgākā pieeja izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem būtu sniegt bērniem daudzpusīgas zināšanas par cilvēka ķermeni, fizioloģiju, par visām norisēm cilvēka organismā. Tāpat, viņasprāt, ir ļoti svarīgi jauniešus izglītot par veselīgu dzīvesveidu, kā arī stāstīt par dažādiem riskiem un savas rīcības sekām.