Nupat Dailes teātrī uzvesta skatītāju ļoti mīlētās izrādes “Meža gulbji” jaunā versija. Librets un mūzika gan nemainīgi – Māras Zālītes teksts, Maestro Raimonda Paula mūzika. Taču scenogrāfiju šoreiz veidoja un kostīmus darināja mākslinieču kvartets “Grāfienes”. Atzinības vārdus izrādei veltīja arī abi autori – gan rakstniece, gan komponists.

Doties garos pārgājienos vai ceļojumos kājām ir ļoti skaisti, taču vēl vairāk iespaidu, vēl lielāku piepildījumu var gūt ilgākās velo tūrēs, ne par kripatu nezaudējot iekšējās brīvības izjūtu. Baložnieks Krišjānis Ratiniks, plašāk pazīstams kā Velomens, velosipēdu sauc par laimīgāko transportlīdzekli pasaulē, kāds vien cilvēkam var būt. Ginesa pasaules rekorda īpašnieks joprojām sargā savu titulu – tieši pirms gada viņš divdesmit četru stundu laikā spēja ar divriteni paviesoties deviņās valstīs! Velomens arvien ir jaunu ideju pilns, joprojām dodas velotūrēs pa visu pasauli gan vienatnē, gan kopā ar citiem velo entuziastiem.

Lauris Dūzelis ir visu cienīts sporta skolotājs Baldones un Ikšķiles skolās, bet Ķekavas Sporta skolā viņš trenē jaunos regbistus. Pats vēl nesen vilka mugurā Latvijas regbija izlases kreklu un savulaik, pateicoties rezultativitātei, tika saukts arī par “Miesnieku” kluba punktu mašīnu. Pašlaik viņš aktīvajai spēlēšanai licis punktu, lai nodotu savu pieredzi jaunajiem regbistiem.

Lai panāktu kādas pārmaiņas izglītības jomā, skolotāja Māra Ozola runā skaļi, tā iedrošinot arī citus runāt. Moderni izsakoties, varētu teikt skolotāja-influencere, bet viņai pašai labāk patīk saukties latviski – par ietekmeli. Māra ir daudzpusīga, ārkārtīgi enerģiska, sabiedriski aktīva, savu darbu un savus skolniekus mīloša profesionāle, kas trīsdesmit gadus ir veltījusi, skolojot bērnus dažādās skolās, kā arī ir izaudzinājusi četras savas atvases. Ieguvusi doktora grādu sociolingvistikā, sarakstījusi vairākas grāmatas.

“Dziedāšana nāk par labu veselībai,” saka kordiriģents un dziedātājs Ainars Mēness. Viņš nu jau astoņus gadus vada Salaspils jaukto kori “Elpa”, kas ieguvis vairākus starptautiskus apbalvojumus. Kā teic Ainars, viņš savu koristu acīs iededz uguni nevis ar stingru disciplīnu, bet gan ar iejūtību, demokrātisku attieksmi un kopābūšanas prieku. Jo dziedāšanai ir jābūt patīkamam piedzīvojumam, nevis pienākumam.

“Es esmu laimīgs cilvēks,” atzīst pazīstamā dziedātāja Ineta Rudzīte. No viņas nudien staro dzīvesprieks un enerģija. Klausītājiem Ineta vislabāk pazīstama kā estrādes dziesmu un franču šansonu izpildītāja, bet viņa labprāt izpaužas arī citos ampluā – piemēram, kantri un kamermūzikas žanrā. Taču Inetai patīk ne tikai dziedāt, bet arī dejot. Un svinēt svētkus. Šajā sarunā – par sava ceļa atrašanu, kluso ikdienas laimi un cerībām uz mieru pasaulē. “Gaisma ir mūsos, nevis eglīšu mantiņās,” bilst Ineta. Lai mums katram izdodas to atrast!

Ķekavietes Marijas Varikas, zināmas arī kā Māras, balsi pazīst daudzi: viņa ir bijusi ilggadēja “Latvijas Radio 1” žurnāliste un veidojusi vairākus klausītāju iemīļotus raidījumus par Latvijas lauku cilvēkiem. Lai gan Marija jau piecpadsmit gadus ir pensijā, kolēģi arvien atminas ne tikai viņas izcilo balsi, bet arī neizsīkstošo enerģiju, augsto darba kultūru un prasmi ieklausīties.

Pirmoreiz tēlnieka Paula Jaunzema veidotajā akmens skulptūru parkā Vakarbuļļos nokļuvu pirms pāris gadiem, rakstot par neparastajām Pierīgas apkaimēm. Skats, kas toreiz pavērās, patiesi bija elpu aizraujošs – vairāk nekā četrdesmit iespaidīgu, varenu un skaistu no akmens darinātu skulptūru, kas, izvietotas Buļļupes krastā, lieliski sasaucās ar apkārtējo vidi. Toreiz sastapu arī pašu mākslinieku, kurš ar kaltu un āmuru veidoja nākamo skulptūru.

Plastikas ķirurģija mūsdienās ir ļoti pieprasīta, turklāt tagad operācijas tiek veiktas ne tikai ārējā izskata uzlabošanai, bet arī lai atjaunotu dažādas ķermeņa funkcijas.

15.novembrī Ķekavas Kultūras namā par ieguldījumu sabiedrības labā tika sumināti trīs cilvēki, kuri saņēma pašvaldības balvu “Ķekavas novada Goda pilsonis”. Viens no viņiem ir Ivo Odītis, kurš šo pagodinājumu izpelnījies par mūža ieguldījumu pilsoniskās un sabiedriskās aktivitātes nozarē.

Novembra beigās uz ekrāniem iznāca jaunā, talantīgā režisora Kārļa Lesiņa jaunākais veikums – dokumentālā filma “Nord Express”. Tas ir teju sešu gadu garumā veidots dokumentāls detektīvs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību, kas aizsākās ar sapni atkal savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu. Iecerēts, ka nozīmīgs trases posms šķērsos arī Pierīgas novadu teritorijas, tostarp ar lielāko pārkraušanas mezglu Salaspilī.