Ķekavā atklāta Māra Kreitenberga melnbaltā fotogrāfiju izstāde

Savu fotografēšanas laiku Māris Kreitenbergs iedala četros posmos. Pirmais bija 1964. vai 1965. gadā, kad, vēl skolā ejot, ar draugu sadomāja, ka vajadzētu mācīties fotografēt. Lai nopirktu fotoaparātu, vāca pudeles, nesa uz veikalu un par sapelnīto naudu nopirka fotoaparātu “Ļubiteļ”.

Otrā reize, kad M. Kreitenbergs sāka atkal bildēt, bija armijā kazarmās atrodot salauztu fotoaparātu “Smena”. Tā radās bildes armijas albumam. Nopietnāka darbošanās ar fotogrāfiju Mārim sākās pēc armijas 1973. gadā, kad nopirka fotoaprātu “Fedu” un ierīkoja mājās foto laboratoriju. Fotografēja visu – dabu, draugus un, kad apprecējās, arī savu ģimeni.

1978.gadā sākās M.Kreitenberga fotogrāfēšanas trešais posms, jo uzsāka gaitas Bauskas fotoklubā, kuru vadīja Normunds Pūķis. Studijā satika jaunus draugus un domu biedrus, tostarp Māri Zusānu, kurš dalījās ar savām zināšanām fotografēšanā. M.Kreitenbergs savu pirmo personālizstādi uztaisīja 1985. gadā.

Un tad nāca ceturtais fotografēšanas posms. 1998. gadā, kad ieskenēja pirmos filmu negatīvus digitāli, M.Kreitenbergam sākās jauns mācīšanās un bilžu veidošanas posms, kas vēl joprojām turpinās arī tagad. 

Kā Māris Kreitenbergs stāsta: “Fotogrāfija ir mans vaļasprieks, dzīvesveids un lielā mīlestība visam mūžam. Pasaulē ir tik daudz skaistu un neatkārtojamu mirkļu, ka tos ir vērts apturēt  un parādīt arī citiem.”