Zvejniekciemā gaidāma Mareka Gurecka gleznu izstādes "50 nospiedumi" atklāšana

M.Gureckis pieder tam gleznotāju lokam, kura meklējumi ir tīri estētiski, viņa darbi – himna gleznieciskumam (picturesque). Gluži kā 18. gs. estēti devās ainavā meklēt patiesi glezniecisko, tā M.Gureckis caur krāsu un glezniecības tehniku atklāj būtisko. Lai arī viņa kā gleznotāja galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsa, kompozīcijas nav tīras abstrakcijas. Darbu galvenie motīvi – klavieres, grieķu amforas, kuras vainago zobrati, šaha figūras un laukumiņi viegli ievietojami pie semiotiskiem smagsvariem.

Dzīve, protams, ir kā šaha lauciņš ar bandiniekiem un karaļpāri, virpuļojam stratēģiskās spēlītēs, tomēr ne par to ir M.Gurecka gleznas. Pārsteidzošā filigrānā virtuozitāte, ar kādu tiek uzburta gleznas plakne, atsauc atmiņā reiz izzināto Aristoteļakatarsi, ko mākslinieks piedzīvo radīšanas brīdī. Motīvi tikai piedalās šajā glezniecības spēlē, ar savu ritmu un dekorativitāti atdodot vietu krāsai. Smalki izstrādātās virsmu faktūras, lazējumi un notecējumi tikai retajam šķitīs mirkļa impulsa radīti, tomēr glancētā nekaunība, kas grieķu vāzes iemet reiva ballītei līdzīgā sajūtā, liecina par to māksliniecisko un radošo brīvību, pēc kuras tiecas daudzi. Estētiskas spēles ar gleznas virsmu nav nekas neparasts, tomēr tikai retajam izdodas pārkāpt robežu, kas glezniecību šķir no daiļkrāsotāja paraugu kataloga, stāsta pašvaldības pārstāvji.