Mētrienas "Ābeles" radošums ^{Apriņķis.lv}

Kluba ilggadējā enerģiskā vadītāja Ligita Tumanova ir dzimusi un uzaugusi Mētrienā, te viņa pazīst gandrīz visus, arī viņa ir autoritāte.

– Pamatizglītību ieguvu Kalna skolā, un tajā laikā bija Saikavas ciems, tāpēc devos uz sava ciema skolu. Nesen sarīkojām skolas salidojumu, jo šī skola ir manā sirdī. Smiltenē apguvu profesiju laukiem, strādāju zootehniķa darbu. Tagad, kad ģimenes saimniecība "Cīrulīši" nodota meitas Ilutas Ošas ziņā, varu būt brīvāka, – iepazīstina Ligita.

"Ābele" ražo projektus

Ligita Tumanova atklāj, ka kluba "Ābele" darbs ir tik produktīvs, pateicoties gan aktīvo dalībnieču kodolam, ideju priekšlikumiem, gan projektiem, kas sniedz finansiālu atbalstu iecerēm. Pieskaitot šogad atbalstu guvušos trīs projektus, pavisam "Ābelei" to ir ap 14. Pirmais bija pašfinansētais projekts "Senās latviešu tradīcijas", bet projekts "Mētrienai un Mētrienas ļaudīm veltītas piemiņas vietas labiekārtošana" ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas klientu kluba "Mēs paši" atbalstu 2012. gadā jau ir pieskaitāms pie sabiedriskā labuma projektiem.

2013.gadā ar Madonas novada pašvaldības atbalstu norisinājās sieviešu kluba "Ābeles" projekts radošajām vecmāmiņām, kuru apmeklēja 136 sievietes no Mētrienas, Ļaudonas un Praulienas pagasta. Noslēgumā 8 radošākās vecmāmiņas piedalījās pārvērtību konkursā.

Gaidot valsts simtgadi, kluba "Ābele" dalībnieces iekļāvās tobrīd aktuālajā projektā "Katram savu pastalu pāri", kur divās nodarbībās izgatavoja 28 pārus pastalu. 2019. gadā ar Madonas novada pašvaldības atbalstu tika īstenots projekts "Velomaršruta izveide Mētrienā".

Pagājušajā gadā notika tautisko jostu aušanas meistarklase, bet nupat maijā ir īstenots Madonas novada fondā iesniegtais Leader projekts "Padziļināta aušanas tehnoloģiju apgūšana". Tas bija 14 nodarbību kurss, pavisam 56 mācību stundas. Sievas mācīja aust "Mailīšu fabrikas" īpašniece Ilze Mailīte. 90 % projekta izmaksu līdzfinansētājs ir ES fonds, bet šoreiz 10 % līdzfinansējuma dalībnieces ir nodrošinājušas pašas, pašvaldībai teikušas, ka ir lepnas, pašas varot.

Ja patīk, nāk uz nodarbībām

Sieviešu kluba "Ābele" telpas kādreizējā Mētrienas pamatskolā ir ērtas un labiekārtotas. Arī virtuves aprīkojums ir iegādāts, pateicoties Madonas novada fondā atbalstītajam projektam, jo sievas ir iecienījušas arī ēdienu gatavošanas meistarklases.

Biedrības telpas ir vieta, kur satikties, atpūsties no ikdienas rūpēm, pienākumiem, mācīties, apgūt jaunas prasmes, atgriezties ar pozitīvām emocijām.

Ligita rezumē: – Ja dalībnieces turpina nākt uz nodarbībām, secinu, ka patīk. Pašā sākumā kluba "Ābele" vadītāja bija mana meita Daiga, bet es viņu izdzīvoju – Daigas ģimene dzīvo citur. Pati iesēdos šajā darbā, un nu jau esmu ļoti sena (smaida).

Mīlam sanākt kopā uz dažādām nodarbībām, kas notiek ziemā, un tad ir ļoti labi, ka var izkustēt no mājām, nav jāsēž pie datora. Mums ir izveidota WhatsApp grupa, kas ļauj dalīties informācijā par pasākumiem.

Dzīvojam radoši, arī bez projektiem esam kopā mācījušās gan zīdu apgleznot, gan dalīties zināšanās. Kas tikai nav bijis? Tagad drellējam aušanu, jo mums ir atsevišķa telpa, kurā ir 6 stelles. Arī lielās un mazās stelles, šujmašīna, gludeklis, gludināmais dēlis ir iegādāts ar Leader projekta "Šūšanas un aušanas iemaņu apgūšana Mētrienā" finansiālo atbalstu. Ir gandarījums, ka uz nodarbībām nākam ne tikai mēs ar stāžu, bet arī jaunās māmiņas. Tātad ir sievietes, kam interesē rokdarbi, un šīs prasmes, ceru, ies tālāk. Arī mana meita Daiga brauca uz nodarbībām, mazmeita Elīna noauda sev tautiskos brunčus. Ja ir, kas pamāca, tad tā lieta aiziet. Vīrabrālis Jānis prasa, kad rakstīšu projektus vīriešiem.

Auda vecmāmiņa, varbūt arī mazmeita?

Uz vaicājumu par to, kā aizsākās interese par aušanu, Ligita Tumanova atcerējās bērnību: - Mana vecāmāte auda, bet tad jau es par to tā neinteresējos. Viņa aizgāja mūžībā, kad man bija kādi 9 gadi. Vecmamma arī mani tādu mazu meitēnu uztupināja uz krēsla pie stellēm, un es drusku pamēģināju darbu ar atspoli. Viņa auda vadmalas audeklu, un tas audekls – tāds baķītis – joprojām glabājas pie manis, varētu to likt lietā, kaut ko uzšūt. Viss taču atgriežas – tautiskās jostas, brunči, vadmalas svārki, un ne jau tikai izstādēm. Kur nu vēl segas, grīdceliņi, paklājiņi mājai.

Pirms aušanas projektiem pagasta pārvalde kluba "Ābele" vajadzībām nopirka vienas stelles. Mārīte Siliņa bija tā, kas mani pamudināja uzrakstīt projektu, lai būtu iespēja mācīties aušanu. Tas bija gan par aušanas, gan šūšanas apmācībām. Viņa pati mācījās aust Sarkaņu amatu skolā, kur nodarbības vadīja Inese Mailīte, Daira Drozdova. Teica, ka arī mūsu sievas gribētu pamācīties aust, bet negriboties braukt uz nodarbībām tik tālu uz Sarkaņiem. Iepriekšējais senioru grupas projekts bija lakatu aušana uz rāmja, vēl mācījāmies aust spilventiņus. Pirms tam pati tā cēli biju pagājusi garām austajiem rokdarbiem un nodomājusi, ka man tādi lakati nav vajadzīgi. Labāk mācīšos šūšanu, lai varētu ko uzšūt. Tagad ir tā, ka pati varu ar aušanu aizrauties un priecājos par citu veikumu. Kad iesāk aust, tad ātrāk gribas redzēt rezultātu.

Noaudušas savus tautiskos brunčus

Interesējoties, vai pašām ir savi tautastērpi, Ligita apstiprina: – Mums ir tautastērpi, un, kad norunājam, visas ierodamies uz pasākumu tautastērpā. Savējo tērpu arī valkāju, man ir sašūts linu krekls un stilizēti brunči. Tērpāmies tautastērpā, kad iznāca klubiņa "Ābele" projektā savākto materiālu grāmata "Mētrienas vietvārdu saglabāšana nākamajai simtgadei", ko ar Madonas novada pašvaldības atbalstu izdevām 2018. gadā. Izdevums tapa sadarbībā ar Mētrienā dzimušo vēsturnieku Austri Apsīti.

Patika jostu aušanas meistarklase, visas rindā gaidījām, kad varēs tikt pie mazajām stellēm aust jostas. No mums visām tās tagad ļoti rūpīgi auž Lilita Mālniece, viņai ir vesels pūrs.

“Ābele” kuplo, jo to kopj un rušina

Tā saka uzrunātās kluba dalībnieces, novērtējot vadītājas Ligitas Tumanovas ieguldījumu. Valda Otvare: —  Ja Ligita ir ko uzņēmusies, tad viņa arī dara un ne tikai savā saimniecībā. Bez viņas tukša vieta nepaliktu, bet, liekas, ka tik lielu darbu mēs kopā nepaveiktu. Sieviešu klubā “‘Ābele”ir apmēram 17 sievas, bet vēl pievienojas. Dalībnieces ir ne tikai no Mētrienas, bet arī no Madonas, Ļaudonas, Sarkaņu pagasta. Mūsu klubam ir uzdāvināts albums, bet neesam vēl tajā salikušas fotogrāfijas. Bildes vispirms ir jāattīsta. Taču darbus, ko noaužam, bieži vien nesaglabājam, dāvinām, un tad ir labi, ja rokdarbi ir iemūžināti fotogrāfijā.

Projektā “Padziļināta aušanas tehnoloģiju apgūšana” izgāju visas nodarbības, saņēmu sertifikātu, ka esmu apmeklējusi 14 nodarbības  — 7 sestdienas pa divām nodarbībām. Taču bija vērts, kaut tā bija brīvdiena. Sarežģītākais, ko mēs audām, bija dreļļu paraudziņi. Katram dalībniekam bija iedots savs variants, un viss bija pašām jāatrisina, jāsanītī un jānoauž. Smalks darbiņš, sievas teica  — desinatūra. Tagad neticas, ka esam tikušas ar to galā. Tāpēc arī bija komandas darbs, jo vienam ir grūti. Paraudziņus audām, arī ārdījām.

Mārīte Siliņa: — Ligitai ir dabas dots talants darbam ar cilvēkiem, arī ar cipariem, lai projektā visu pamatotu. Pārrunājam, vienojamies, ko darīsim, jo interešu ir tik daudz. Pati jau piedalos visur, kur ir aušana, bet ir jādomā par pārējiem. Ir, kam interesē ziedi, dārzs, kulinārija, skaistums. Mēs arī kopīgi braucam ekskursijās, kur iedvesmojamies. Tikko ekskursija un bez projekta bija noorganizēta uz Lietuvu, uz Babilonas dārzu. Iepriekš braucām uz saimniecību “Kotiņi”, bijām pie Ritvara Toča Stalīdzānos.

Iesaistoties pēdējā aušanas projektā, varēju just vilkmi, skolotāja izstrāvoja pozitīvu enerģiju, labestību. Varējām prasīt visu, ko nezinām, brauksim arī ciemos uz “Mailīšu fabriku” Ērgļos. Mums bija ļoti interesants projekts, kad mācījāmies aust uz apli. Tā var noaust cepuri bez šūšanas, arī tuneļveida šalli. Mūsu skolotāja izdomāja, ka var pamācīt aust daudz praktisku lietu, arī somiņas. Mums kopā ar “Ābeli” ir izauguši arī bērni un mazbērni, brauca uz nodarbībām pat māmiņa ar 3  mēnešus vecu bērniņu. Arī manai mazmeitiņai, kad atbrauca ciemos, bija interese par stellēm. Viņa 7  gadu vecumā noauda 30 centimetrus sev par prieku.