Režisore Brigita Eglīte: Katra sasteigta darbība negatīvi ietekmē rezultātu Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Atzīmējot režisores septiņdesmito dzimšanas dienu, Latvijas Kinematogrāfistu savienība 4. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas kamerzālē rīko Brigitas Eglītes radošā darba vakaru. Vakara gaitā tiks demonstrēts režisores darbs “Latvija un latvieši” (90 min.), kas tapis, izmantojot autores dokumentālo, spēlfilmu un kinožurnālu fragmentus. Tajā iekļauti fragmenti no filmām “Lietas”, “Dzimšanas diena”, “Sestā diena”, “Dubultportrets”, “Recidīvisti”, “Vienīgā fotogrāfija” un citām.
Režisores filmas saņēmušas augstus apbalvojumus un nominācijas gan Latvijā, gan ārpus tās. Dokumentālā filma “Lietas” filmu festivālā Itālijā ieguvusi galveno balvu kā labākā dokumentālā filma, kinožurnāls “Padomju Latvija” par medicīnu Latvijā saņēmis Lielā Kristapa medaļu par režiju, dokumentālā filma “Sestā diena” bija izvirzīta piecām nominācijām filmu festivālā “Lielais Kristaps”, no kurām balva piešķirta operatoram. Režisores radošajā biogrāfijā ir arī spēlfilma “Vienīgā fotogrāfija” – aizraujošs stāsts par daudziem zināmo Viļa Rīdzenieka uzņemto fotogrāfiju, kurā iemūžināta Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.
Kino veidošanas pieredze Brigitai Eglītei devusi drosmi un iedvesmu īstenot ideju par kinooperatora Mika Zvirbuļa aizraujošā dzīvesgājuma atmiņu pierakstīšanu, izdodot grāmatu “Miks Zvirbulis. Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals”.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Esmu dzimusi Svaru zvaignājā, tāpēc dzīvē vienmēr cenšos ieturēt zināmu līdzsvarotību, izvairoties no ekstrēmām situācijām. Pārbaudījums izturībai, kurai ļāvos, bija pārgājiens Marokā, šķērsojot Atlasa kalnus kājām un braucot ar dīvaino publisko transportu.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Nobeiguma epizodes filmēšana manai filmai “Vienīgā fotogrāfija”, kur atainota Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Vasarās dzīvojot pie jūras, tā noteikti ir daba, jūra, garas pastaigas un puķes manā dārzā, ko vīrs dažkārt pamanās nopļaut.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Veselīgie ieradumi ir kā jūras viļņi, man tie nāk un iet... Bija laiks, kad centos no rītiem vingrot, – tas beidzās. Tad bija periods ar peldēšanu vēlā rudenī – tas arī pagaisa... Tagad vingroju ūdenī.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Neveselīgs ieradums, no kā gribu atbrīvoties, – pirms aizmigšanas “glaudīt” telefonu, lai komunicētu sociālajos tīklos.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Neko nesasteigt. Katra sasteigta darbība negatīvi ietekmē rezultātu.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Daiļliteratūras cienītājiem ieteiktu grāmatu, ko pati esmu uzrakstījusi, – “Miks Zvirbulis. Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals”.
Kādu mūziku klausāties?
Katrā dzīves situācijā klausos atšķirīgu mūziku. Strādājot fonā skan klasiskā mūzika, relaksējoties priecājos un dziedu līdzi šlāgermūzikai un kantri.
Jūsu spontānākais nepraktiskais pirkums?
Ieraugot skaistas kurpes veikalā, ļoti cenšos sevi bremzēt, lai nenopirktu. Diemžēl gadās, ka kāja paslīd, skaisto apavu pāri nopērku... un ne reizi neuzvelku.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Nesen satikos ar saviem skolas biedriem, ar kuriem kopā pirms piecdesmit viena gada beidzām Valmieras Viestura vidusskolu, un vēlreiz pārliecinājos par to, ka nav labākas vietas pasaulē par Latviju, par vietu, kur ir tavas saknes, dzimtā māja, skola. Diez vai kaut kur citur pasaulē sastaptu cilvēkus, ar kuriem mani saista jaunības trakums, prieki, bēdas, cilvēkus, kuri spēj emocionāli bagātināt un kuriem arī es varu būt vajadzīga. Joprojām gribu dzīvot tikai Latvijā.