Covid-19 pandēmija ir radījusi daudz jaunu sociālo fenomenu, no kuriem viens noteikti ir mēģinājums orientēties informatīvajā telpā, lai atšķirtu melus no patiesības. Ne vienmēr tas ir vienkārši, jo iedzīvotājiem nākas uzticēties vienam vai otram ekspertam, pašiem esot bez padziļinātām zināšanām, piemēram, medicīnā vai ķīmijā. Vienlaikus sabiedrības uztraukumu rada arī negodprātīgi mēģinājumi zem viltus ziņu izkārtnes palikt politiskajai varai neglaimojošu informāciju, kas savukārt nopietni apdraud vārda brīvības un demokrātijas procesus.

Aizvadītajā nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu skaits turpina strauji pieaugt, sasniedzot jaunus rekordus.

Aptuveni 40% mājsaimniecību šajā apkures sezonā var saskarties ar problēmām samaksāt komunālos rēķinus, un runa nav tikai par trūcīgiem cilvēkiem – nabadzīgām daudzbērnu ģimenēm vai vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem un invalīdiem – iedzīvotāju grupām, kas tradicionāli ir pašvaldību aprūpējamo lokā. Jaunie rēķini kā ļauns murgs tuvojas arī ekonomiski aktīvajām ģimenēm, kas līdz šim sevi uzdrošinājās uzskatīt par vidusslānim piederīgām.

Lai gan Ikšķiles novada dome Satversmes tiesā apstrīdēja novada pievienošanu Ogres novadam, tiesa lēma, ka Ikšķiles pievienošana Ogres novadam atbilst pamatlikumam. Savukārt Ikšķiles novada domes ieskatā Ikšķile tika pievienota Ogres novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt to kā patstāvīgu novadu vai, ja tas nav iespējams, pievienot Salaspils novadam.

Tuvojoties gada nogalei, pašvaldības uzrunā savus iedzīvotājus, aicinot līdz 31. decembrim deklarēt attiecīgajā novadā vai pilsētā savu oficiālo dzīvesvietu. Tāpat kā nauda seko skolēnam, arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis seko tā maksātājam. Un, jo vairāk iedzīvotāju deklarēti novadā, jo vairāk naudas ir novada pašvaldības budžetā, ko tā var tērēt iedzīvotāju labā. Atsevišķas pašvaldības apmaiņā pret deklarēšanos iedzīvotājiem piesola pat ļoti dāsnu labumu paketi – sākot no vietas bērnudārzā un beidzot ar atlaidēm slēpošanai.

Saulkrastu novads bija viens no tiem novadiem, kura robežas administratīvi teritoriālās reformas gaitā vairākkārt tika mainītas. Ideja par Skultes novada teritorijas pievienošanu apvienotajam Saulkrastu novadam tiesas ceļā tika apstrīdēta, un pēc Satversmes tiesas lēmuma Skultes pagasts šobrīd ir Limbažu novada sastāvā, savukārt Saulkrastu novada teritorijā iekļauts bijušais Sējas novads.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldībām būs vairāk naudas, iedzīvotājiem – vairāk darba, vispārējai dzīves labklājībai ceļoties, augs arī publiskās infrastruktūras kvalitāte. Visi šie labumi kopā ja ne gluži novērsīs, tad vismaz palēninās iedzīvotāju skaita kritumu valstī. Tā solīja pašvaldību reformas ieviesēji, un nākamais gads faktiski būs pirmais, kas parādīs, vai saskaitāmo kārtība ietekmē rezultātu. “Rīgas Apriņķa Avīze” raudzīja noskaidrot, kādi vietējai kopienai nozīmīgi projekti iecerēti jaunajās pašvaldībās nākamajā gadā.

Apvienotās un jaunizveidotās pašvaldības turpina strādāt ar administratīvi teritoriālās reformas izraisītajām pārmaiņām, pielīdzinot pakalpojumu grozus iedzīvotājiem, izlīdzinot pabalstus un saskaņojot nodokļus. Arī Rīgas reģiona pašvaldības.

Tikai divas nedēļas atlikušas līdz 15. novembrim, kad no darba tiks izmesti nepotētie un/vai kovidu neizslimojušie valsts un pašvaldību institūciju darbinieki. Šobrīd iegūstams tikai aptuvens priekšstats par to, cik strādājošo skars šis valdības izdomātais sods sabiedrības kopīga labuma vārdā, bet arī Pierīgas pašvaldībās pašlaik ir daudz nevakcinēto.

Kopš vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā apritējušas simts dienas, kas tradicionāli ir pirmais atskaites termiņš politiķu veikuma izvērtēšanai. Taču attiecībā uz pārzīmēto karti kaut ko secināt varēs labākajā gadījumā pēc gada. Pagaidām pašvaldības lēnā garā cenšas salāgot un izlīdzināt pakalpojumu, nodokļu un pabalstu izmaksu savās jaunajās teritorijās, bet par ministrijas apsolīto attīstības sprādzienu runāt vēl pāragri.

Stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, lielākajā daļā Latvijas pašvaldību izveidojusies nevienlīdzīga situācija ar sociālajiem pabalstiem, jo līdz pārejas perioda beigām, kas ir 2022. gada vasara, spēkā joprojām ir attiecīgā novada saistošie noteikumi par sociālās palīdzības apjomu, kārtību un saņēmējiem. Sākoties skolai, aktuāls ir jautājums par vecāku līdzmaksājumu bērnu ēdināšanai. "Rīgas Apriņķa Avīze" aptaujāja Pierīgas novadu speciālistus un noskaidroja, ka situācija atšķiras pat viena novada ietvaros – vienā skolā visi bērni bez izņēmuma saņem brīvpusdienas, bet blakus skolā tajā pašā novadā vecākiem jāmaksā.