Pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem šā gada pirmajos divos ceturkšņos Rīgas plānošanas reģionā šovasar atgriezušies 85 remigranti, visā periodā kopš gada sākuma – 205 cilvēki. Tātad faktiski puse no tiem, kas atgriezās dzimtenē, to izdarīja vasarā. Visbiežāk atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Somijas, Dānijas. Ir arī tādi, kas pārceļas atpakaļ uz Latviju no Lietuvas un Igaunijas. Dažādus atbalsta veidus saņem ne tikai tie, kas vēl tikai plāno atgriezties, bet arī jau atbraukušie remigranti. 

Ir tādi cilvēki, kas ir kā stabila, ļoti nozīmīga pasaules daļa mūsu dzīvēs. Gadiem ritot, viņi iekšēji nenoveco. Par viņiem mēs nemēdzam teikt "vecs" vai "vecišķs", kaut kalendārs nežēlīgi piepluso pa gadam klāt jau tā ne mazajam gadu skaitlim. Ar viņiem joprojām ir interesanti kopā gāzt podus un smieties līdz asarām un ir labi arī kopā paklusēt. Lielvārdiete Laima Jaundāldere 20. augustā svinēja astoņdesmit sesto dzimšanas dienu. Visu dienu pie viņas brauca apsveicēji, un, kad pašā vakarā ierados es un apsēdos pie bagātīgi klātā galda, Laima joprojām smaidīja un smēja savus burvīgos smiekliņus.

Pierīgas novadu izglītības iestādes ierasti ir saskārušās ar problēmu, kā pirmsskolās un sākumskolās sabalansēt audzēkņu skaitu, kas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis teju divkārt, ar nelielo skolēnu skaitu vidusskolās. Taču šajā mācību gadā arī Pierīgas vidusskolas caurmērā var būt drošas par optimāla audzēkņu skaita nodrošinājumu. Bet “Rīgas Apriņķa Avīze” turpina apkopot informāciju par visstraujāk augošo skolēnu kategoriju – pirmsskolas un sākumskolas bērniem – vairākos Pierīgas novados.

Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, “Rīgas Apriņka Avīze” ir apkopojusi informāciju par vietu skaitu pimsskolās un sākumskolās Pierīgas pašvaldībās. Vai visiem bērniem var nodrošināt vietas pašvaldības izglītības iestādēs un kādi tiek meklēti risinājumi, ja vietu nepietiek? Vienlaikus pašvaldībās arī pauž viedokli par nule kā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā cita starpā arī noteikts optimālais skolēnu skaits klašu grupās.

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 394 900 senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 21 procents no visiem iedzīvotājiem. Pierīgas reģionā situācija ir līdzīga, taču atšķiras senioru īpatsvars dažādos novados: visaugstākais ir Jūrmalā un Saulkrastu novadā, bet zemākais Mārupes novadā.

Katram pieaugušajam, visdrīzāk, ir skaidrs, ka bērni nepiedzimst ar uzvedības problēmām un ka dažādu uzvedības problēmu cēloņi pamatā ir meklējami vidē, kurā bērns pavada laiku, tostarp ģimenē un lielā mērā arī interneta vidē. Svarīga ir uzvedības problēmu un agresijas cēloņu agrīna apzināšana un novēršana, jo bērna rīcība vai uzvedība nereti var apdraudēt gan viņu pašu, gan apkārtējos, tāpēc problēmas ir jārisina steigšus, tiklīdz tās konstatētas, paralēli strādājot ar cēloņiem.

No šā gada 1. jūlija Latvijā ir paaugstināts trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un minimālie ienākumi maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jānodrošina valstī noteiktais ienākumu līmenis attiecīgajā novadā dzīvojošajiem. Cik lieliem ir jābūt ienākumiem uz vienu cilvēku, un kā izmaiņas ietekmēs pašvaldības Pierīgā?

Turpinot salīdzināt demogrāfiskās situācijas tendences Pierīgā, šoreiz pievērsīsimies Saulkrastiem un Jūrmalai – novadam un valstpilsētai pie Rīgas jūras līča. Uzreiz jāsaka, ka kopējais šajās pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies, savukārt ar pozitīvas dzimstības rādītājiem ne Saulkrastu novads, ne valstpilsēta Jūrmala palepoties nevar. Turklāt Jūrmalas pilsētas pašvaldība piešķir vienu no lielākajiem pabalstiem jaundzimušo aprūpei valstī – 500 eiro. 2021. gadā tas piešķirts 598 jaundzimušo aprūpei, pērn – 619 jaundzimušo aprūpei. Pašvaldībā uzsver, ka tas ir dīvaini, bet ne visi vecāki vēršas pēc šī pašvaldības piešķirtā pabalsta.

Garantēto minimālo ienākumu slieksnis no 1. jūlija ir 125 eiro pašreizējo 109 eiro vietā, līdz ar to palielināts arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un minimālie ienākumi maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai.