Pašvaldību pārstāvji seminārā Ādažos spriež par drošību pie un uz ūdens

Kā liecina Ādažu novada pašvaldības informācija, semināru atklāja Veselības aprūpes speciāliste Eva Zvirgzdiņa no SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta, lai jau pašā semināra ievadā visi klātesošie būtu informēti par skaudro realitāti – aktuālo statistiku par nelaimes gadījumiem pie ūdeņiem. 2023. gadā bijuši 96 traumatisma gadījumi ūdens zonā, 35% bijuši lūzumi, 24% gadījumu cilvēki guvuši sasitumus. Pērn noslīkuši 111 cilvēki, diemžēl visbiežāk šādi no dzīves aiziet vīrieši vecumā no 35 līdz 64 gadiem, turklāt 62% esot alkohola reibumā. Augstākā mirstība ir Latgales reģionā, dzīvībai bīstamākās ūdenstilpnes Latvijā ir piemājas dīķi, karjeri un ezeri.

SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane pastāstīja, ka SPKC organizē virkni izglītojošu pasākumu, lai mazinātu šo nelabvēlīgo statistiku. Izveidota datoranimācija par mugurkaula traumēšanas iespējām un sekām, lecot ūdenī uz galvas nezināmā vietā, kā arī izveidoti informatīvi materiāli par drošām situācijām pie ūdens tilpnēm, piemēram, darba burtnīcas skolēniem. Negadījumos cietušie aicina ikvienu atturēties no pārgalvīgas rīcības un aizdomāties, vai iespējama nelaimes gadījuma rezultātā būsiet gatavi tikt galā ar visām izrietošajām sekām, jo tas nudien ir liels pārbaudījums.

Biedrības “Peldēt droši” vadītāja Zane Gemze informēja, ka 73% Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka peldēt neprot vai ūdenī nejūtas droši. Latvija joprojām ieņem vadošo vietu Eiropā noslīkušo skaitā uz 100 000 iedzīvotājiem. Šīs negatīvās tendences mazināšanai biedrība rīko apmācības un pasākumus sabiedrības izglītošanai, kā arī piedalās normatīvo aktu sagatavošanā.

Tikai 10 Latvijas pašvaldībās ir saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību pie ūdenstilpnēm. Biedrība aicina pašvaldības atbildīgi izturēties pret iedzīvotāju iespējām atpūsties pie ūdens, maksimāli labiekārtojot un norobežojot peldvietas, primāri – nodrošināt piebraucamos ceļus, lai nelaimes gadījumā varētu piekļūt glābšanas dienestu autotransports. Tas esot pašvaldību rokās izvērtēt saistošos noteikumus, ierosināt un izstrādāt tos, ja tādu nav, kā arī papildināt un caurskatīt jau esošos, lai tie būtu pilnvērtīgi.

Par Jūrmalas valstspilsētas pieredzi pašvaldības peldvietu apsaimniekošanā stāstīja Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas pilsētsaimniecības un labiekārtošanas vecākā speciāliste Ineta Umbraško. Par to, kādi ir ieguvumi, atbildība un pienākumi, ja pašvaldības teritorijā ir peldvieta, kurai piešķirts Zilais karogs, informēja Saulkrastu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Mārīte Krieviņa.

Par  peldētapmācības nodrošināšanu novada izglītības iestādēs pastāstīja Ādažu novada pašvaldības Izglītības un jaunatnes nodaļas interešu izglītības koordinatore Alise Timermane-Legzdiņa. Savukārt ieteikumus, kādi ir iespējami izmantojamie instrumenti drošības uz ūdens sekmēšanai, sniedza Rīgas pašvaldības policijas Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims.

Par praktisko pieredzi peldētapmācībā ar bērniem dalījās Siguļu pirmsskolas izglītības iestādes “Piejūra” vadītāja Antra Krasta. Tāpat arī no pieredzes gūtās atziņas sniedza VUGD Ādažu nodaļas komandieris Ģirts Forands.