Vairums Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka augstskolas veicinās jauniešu iekļaušanos darba tirgū
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Vairāk nekā 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi pēc iespējas agrāk iekļauties darba vidē – tam drīzāk piekrīt 47%, piekrīt 57% aptaujāto, 35% drīzāk piekrīt, ka augstskolām ir aktīvi jāveicina iekļaušanās reālā darba vidē, liecina “Norstat” aptaujas dati. Īpaši augstu to vērtē vecāki ar augstāko izglītību un ģimenes ar lielākiem ienākumiem – šajās grupās šī pārliecība ir vēl izteiktāka.
89% aptaujāto (no tiem 50,3% – noteikti jā, 38,7% – drīzāk jā) piekrīt tam, ka darba pieredze studiju laikā palīdz jauniešiem veiksmīgāk atrast darbu pēc augstskolas absolvēšanas. Šis uzskats izplatīts neatkarīgi no reģiona vai vecuma, un tam piekrīt gan darba tirgū pieredzējuši speciālisti, gan paši jaunieši.
Vislielāko pārliecību par darba pieredzes nozīmīgumu studiju laikā pauž tieši vecākās vecuma grupas — piemēram, 59,3% respondentu vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 51,3% grupā no 40 līdz 49 gadiem atbildējuši, ka “noteikti jā”, šāda pieredze palīdz iegūt labākas karjeras iespējas. Tas var liecināt par viņu personīgo darba pieredzi un izpratni par darba tirgus realitāti.
Jaunākajā grupā (18–29 gadi) 44,4% atbildējuši “noteikti jā” un vēl tikpat “drīzāk jā”, kopumā veidojot augstu, bet salīdzinoši piesardzīgāku atbalstu.
Ja augstskolu programmas ir atrautas no reālām darba tirgus prasībām, pieaug risks, ka izveidosies plaisa. Šādos gadījumos studiju gadi kļūst par atsevišķu, no dzīves atdalītu posmu, kas nenodrošina vienmērīgu pāreju uz darba tirgu. Pētījuma rezultāti apliecina arī to, ka augstskolas, kas jau sadarbojas ar darba devējiem, ir uz pareizā ceļa. Piemēram, Banku augstskola savās programmās iesaista darba devējus gan kā līdzautorus studiju satura veidošanā, gan kā prakses nodrošinātājus.
Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolu absolventu aptaujas un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maģistra grāda ieguvēji Latvijā ir konkurētspējīgāki darba tirgū – to apliecina gan nodarbinātības rādītāji, gan ienākumu līmenis.
Saskaņā ar CSP datiem nodarbinātības līmenis 25–64 gadu vecuma grupā ir augstāks maģistriem (84–85%) nekā bakalauriem (82–83%). Gada ienākumu līmenis ir būtiski atšķirīgs – 2021. gadā maģistru vidējie ienākumi bija aptuveni 23 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bakalauriem tie sasniedza vidēji aptuveni 16 000 eiro.