Latvieši vasarā tērē maltītēm ārpus mājām, lietuvieši – mājoklim, igauņi taupa
- Autors: Apriņķis.lv

Baltijas valstu iedzīvotāji vasarā tērē naudu atšķirīgi: latvieši biežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājām, lietuvieši rosās ap mājokļa uzlabošanu, bet igauņi arī siltajā sezonā saglabā piesardzību naudas lietās. Tomēr visās trīs valstīs par populārāko tēriņu virzienu kļuvuši ceļojumi un izbraucieni, liecina bankas “Citadele” jaunākā aptauja.
Latvijā ceļojumus un izbraucienus kā galveno izdevumu iemeslu minējuši 37% respondentu, Lietuvā – pat 40%, bet Igaunijā nedaudz mazāk – 27%. Taču katrā valstī ir arī citas izteiktas tēriņu prioritātes. Latvijā cilvēki ir gatavi tērēt vairāk ēdienreizēm ārpus mājām nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šo atbildi snieguši 15% Latvijas respondentu, kamēr Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – tikai 6%. Igaunijā katrs trešais norādījis, ka arī vasarā cenšas stingri kontrolēt savus izdevumus.
Īpaši bieži ārpus mājām ēd jaunieši – katrs trešais (34%) Latvijas respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem šie tēriņi ir nozīmīgi – to norādījuši 26%. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur jauno paaudžu pārstāvji labprātāk ļaujas gastronomiskai baudai ārpus mājām, tomēr šī izvēle kaimiņvalstīs nav tik izteikta kā Latvijā.
Latvijā populārs vasaras tēriņu virziens ir mājokļa labiekārtošana – dārza darbi, remonti un citi uzlabojumi. To par prioritāti norādījis katrs piektais (20%) aptaujātais. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā (20%) un Igaunijā (17%). Savukārt festivāliem un pasākumiem latvieši tērē pavisam maz – tikai 5%, bērnu aktivitātēm vai nometnēm – 4%. Arī citās Baltijas valstīs šie rādītāji ir līdzīgi.
Aptaujas dati iezīmē būtisku tendenci attiecībā uz izdevumu ierobežošanu, īpaši Igaunijā. Tur aptuveni gandrīz trešais aptaujātais (30%) ir norādījis, ka cenšas kontrolēt savus tēriņus neatkarīgi no sezonas. Salīdzinājumam Lietuvā šādi rīkojas 23%, bet Latvijā – vien 16%, kas liecina par būtiski atšķirīgu attieksmi pret finanšu plānošanu. Latvijā taupība kļūst aktuālāka galvenokārt pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr jaunākajām paaudzēm raksturīga ievērojami brīvāka pieeja tēriņiem.