SPRK: Līdzsvarots regulējums dažkārt nozīmē mazu neapmierinātību no visām pusēm

Viņa piebilda, ka tas nav pamatmērķis, bet bieži vien tas ir līdzsvars.

Vienlaikus Ozola sacīja, ka līdzsvars ir jāmeklē starp drošību un pieļaujamajiem riskiem, komersantiem, to attīstību un lietotāju interesēm, neatliekamajām vajadzībām un nākotnes prognozēm. "Tie ir jautājumi, kas katru dienu nonāk uz regulatora galda. No regulatora sagaida, ka lēmumi būs ātri, bet labi sabalansēti. Tādēļ regulatoram ir jāseko līdzi, kā arī jāaug šajos mainīgajos apstākļos," piebilda Ozola.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norādīja, ka regulatoram ir jāievēro elastība mainīgo apstākļu dēļ, kā arī ir jāparedz vairāki scenāriji, lai nodrošinātu stabilitāti.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska konferencē sacīja, ka KEM patlaban gatavo vairākas izmaiņas normatīvos, kā arī akcentēja, ka, piemēram, Transporta enerģijas likumprojekts, kas paredz veicināt vietējās biodegvielas ražošanas attīstību Latvijā, patlaban ir pieņemts otrajā lasījumā. "Ar šo likumprojekta virzīšanu iet grūti, bet ceram, ka pēc gandrīz desmit gadu ceļa tas beidzot izdosies," piebilda Kurevska.

Kurevska minēja, ka KEM galvenie virzieni ir noturība, vide un enerģētika. Tostarp enerģētikas jomā KEM šogad par prioritātēm izvirzījusi enerģētikas pašpietiekamību, lētu enerģiju Latvijas sabiedrībai un infrastruktūras noturību. Savukārt vides jomā KEM prioritātes šogad ir administratīvā sloga mazināšana, prasību standartizācija un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu mazināšana.

Vienlaikus noturības jomā KEM prioritātes šogad ir finansējuma piesaiste un efektīva izlietošana tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai, noturība pret ekstrēmiem laikapstākļiem un nacionālo interešu aizstāvība Eiropas Savienībā (ES), minēja Kurevska.

Viņa arī uzsvēra, ka ministrijas lielākie izaicinājumi ir ēku renovācija, kā arī transports, jo aptuveni 75% māju Latvijā vajadzētu renovēt, tomēr desmit gadu laikā ir renovētas tikai 1000 ēkas. Savukārt transporta jomā nozīmīgs uzdevums ir pāreja uz elektroauto un atjaunojamo degvielu. Vienlaikus viņa minēja, ka līdz 2035.gadam atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt 10% no kopējā atkritumu daudzuma, savukārt 2022.gadā Latvijā tika apglabāti 44% atkritumu, tādējādi KEM turpina strādāt arī ar šo jautājumu.

Melnis papildināja, ka enerģētikas drošība patlaban ir lielākais izaicinājums, jo uzņēmējdarbība un tehnoloģijas kļūst daudz jūtīgākas un precīzākas, tādējādi, piemēram, elektrības pārrāvumi nodara vairāk kaitējuma. Viņš sacīja, ka Latvijā ir viens no mazākajiem enerģijas patēriņiem uz vienu cilvēku ES, tomēr viņš prognozēja, ka tas kāps.

Piektdien SPRK rīko konferenci "Līdzsvarots regulējums ilgtspējīgai attīstībai", kurā padziļināti tiek aplūkoti enerģētiskās drošības politikas virzieni, finanšu pieejamības izaicinājumi regulētajās nozarēs, kā arī lietotāju tiesību, informētības un izvēles jautājumi.