"Elektroniskie sakari": GNSS traucējumu izcelsme nepārprotami identificēta Krievijas teritorijā

Ziņojuma pamatā ir precīzi radiofrekvenču spektra mērījumi un analīze, kas veikti katrā no iesaistītajām valstīm, tostarp arī no Latvijas teritorijas un gaisa telpas virs valsts austrumu robežas. "Elektronisko sakaru" inženieri sadarbībā ar Valsts robežsardzi pirmo reizi veica specializētus radiofrekvenču mērījumus, kas nodrošināja būtisku papildinājumu līdzšinējām metodēm traucējumu avotu noteikšanā. Sadarbībā ar Valsts robežsardzi tika sekmīgi iegūti pierādījumi, kas ļāva precīzi konstatēt un identificēt traucējumu izcelsmi.

Pieaugošā satelītnavigācijas traucējumu problēma Eiropas austrumu pierobežā un Baltijas jūras reģionā pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi par kopēju starptautisku izaicinājumu. Lai gan vairākas valstis to konstatē un veic mērījumus savās teritorijās, individuāli centieni panākt reakciju no Krievijas puses nav devuši praktiskus rezultātus, atzīmē "Elektronisko sakaru" pārstāvji.

Tāpēc tika nolemts apvienot spēkus un iesniegt kopīgu, pierādījumos balstītu ziņojumu starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir šādu jautājumu risināšana: Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai (ITU), kas pārrauga radiosakaru regulējumu un lietošanu pasaules mērogā, un Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO), kas nodrošina globālās aviācijas drošības normatīvo ietvaru, tostarp saistībā ar GNSS izmantošanu. Problēmu izskata arī citas ANO organizācijas, tostarp Starptautiskā Jūras organizācijā (IMO).

Kā norāda "Elektronisko sakaru" pārstāvji, mērījumu rezultāti liecina par vismaz trīs pastāvīgiem "karstajiem punktiem"- Karaļauču (Kaļiņingradas), Ļeņingradas apgabalu un Pleskavas apgabalu. Zināms, ka šajos apvidos izvietotas nozīmīgas Krievijas militārās bāzes, tostarp vienības, kas specializējas radioelektroniskajā karā, kas, visticamāk, ir atbildīgas par konstatētajiem signālu traucējumiem.

"Elektronisko sakaru" Radiomonitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis skaidro, ka no inženiertehniskā viedokļa šie traucējumi ir skaidri novērojami. "Mūsu izveidotā GNSS monitoringa sistēma ar augstas precizitātes sensoriem jau vairākus mēnešus fiksē traucējumus gan zemes līmenī, gan augstumā virs zemes. Redzami arī signālu viltošanas gadījumi - koordinātu nobīdes, kas liecina par mērķtiecīgu spoofing taktiku."

Labanovskis piebilst, ka starptautiska rakstura traucējumu gadījumā, ja tie nāk no citas valsts teritorijas, pirmais solis ir radiotraucējumu problēmu risināt divpusējas sadarbības ceļā starp nacionālajām spektra administrācijām. Ja risinājums netiek panākts, nākamais solis ir vēršanās ITU, lūdzot tās atbalstu problēmas risināšanā.

Tā kā Krievija līdz šim nebija reaģējusi uz valstu nacionālo sakaru administrāciju aicinājumiem, tika nolemts problēmu pacelt starptautiskā līmenī.

"Elektroniskie sakari" kā Latvijas radiofrekvenču tehniskās pārvaldības organizācijas loma šajā procesā ir būtiska - tā nodrošina gan mērījumu veikšanu, gan pierādījumu apkopošanu un oficiālu starptautisku komunikāciju, norāda "Elektronisko sakaru" valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš atzīmē, ka situācija joprojām attīstās. Uz ITU vēstuli Krievijas puse ir sniegusi atbildi. Krievijas skaidrojums paredz, ka šie pasākumi tiek veikti valsts aizsardzības nolūkos, lai sargātu savu civilo un militāro infrastruktūru. Uz ICAO nosūtīto vēstuli atbilde vēl tiek gaidīta. Vienlaikus ICAO ir skaidri norādījusi, ka atbildes nesniegšana noteiktajā termiņā var radīt sekas - jautājuma virzīšanu izskatīšanai ICAO Asamblejā kā iespējamu starptautisko aviācijas tiesību pārkāpumu.

Lēmums par turpmāko rīcību attiecībā uz GNSS traucējumiem šobrīd ir starptautisko institūciju rokās. Gan ITU, gan ICAO uzsāktie procesi turpinās, un to rezultāti var nozīmēt jautājuma eskalāciju augstākā politiskā līmenī, rezumē Bārda.

GNSS traucējumu temats sen ir pāraudzis nacionālo mērogu un ir kļuvis par reģionālu un starptautisku drošības jautājumu, uzsver "Elektroniskie sakari". Sadarbībā ar ārvalstu partneriem un starptautiskajām organizācijām, kā arī ciešā koordinācijā ar Latvijas atbildīgajām iestādēm "Elektroniskie sakari" turpinās stiprināt kopējo spēju savlaicīgi identificēt un analizēt GNSS traucējumus. Uzņēmuma uzdevums ir sniegt faktos balstītu pamatu koordinētai un efektīvai rīcībai nacionālā un starptautiskā līmenī.

Jau ziņots, ka Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padome aicina Krieviju pārtraukt globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) signālu traucēšanu, kas rada nopietnu apdraudējumu civilās aviācijas lidaparātu lidojumiem. ICAO ir paudusi nopietnas bažas par no Krievijas nākošajiem GNSS signālu traucējumiem, kas rada tiešus draudus starptautisko lidojumu drošībai un drošumam.

LETA jau ziņoja, ka GNSS traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad maijā fiksēti 98 GNSS traucējumi, kas ir par 36,1% vairāk nekā pērn maijā, kad traucējumi tika fiksēti 72 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GNSS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.