Ar likumu ļauj pedagogiem noteikt kompensācijas
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - freepik.com
Tuvojoties mācību gada sākumam, valdība ir veikusi papildinājumus Izglītības likumā, nosakot, ka turpmāk pašvaldības likumīgi varēs noteikt atsevišķus atbalsta veidus pedagogiem. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” paredz, ka pašvaldību un valsts izglītības iestāžu dibinātāji varēs kompensēt pedagogiem transporta un mājokļa īres izdevumus. Minētos grozījumus likumā šobrīd akceptējusi valdība, drīzumā sāksies to izskatīšana Saeimā, vēsta “lvportals.lv”.
Ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” paredzēts papildināt Izglītības likumu ar normu, kas dod tiesības valsts un pašvaldību iestādēm noteikt to pedagogiem papildu atlīdzību – kompensāciju transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai:
- kompensāciju to transporta izdevumu segšanai, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Kārtību un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt transporta izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs;
- kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Kārtību un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt dzīvojamās telpas īres izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs.
Pēc “lvportals.lv”datiem, šobrīd transporta izdevumu kompensācija vai sabiedriskais transports bez maksas ir pieejams septiņās pašvaldībās, tostarp Pierīgā – Jūrmalā, Saulkrastu, Olaines un Ādažu, novadā. Savukārt mājokļa izdevumu atbalsts vai cita veida atbalsts mājoklim paredzēts deviņās pašvaldībās, tostarp Pierīgā – Saulkrastu, Ķekavas, Siguldas, Salaspils novadā, kā arī Jūrmalā. Bet stipendijas un cita veida atbalsts jaunajiem pedagogiem noteikts 21 pašvaldībā, Pierīgā – Ķekavas, Ādažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Saulkrastu novadā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka likuma grozījumi ļaus pašvaldībām likumīgi sniegt papildu atbalstu pedagogiem: “Grozījumi neatrisinās problēmas visās izglītības iestādēs, taču tie veicinās atbalstu pedagogiem, sākot no pirmsskolas līdz augstākās izglītības pakāpē strādājošajiem. Izglītības iestādes dibinātājam būs iespēja atsaukties uz skaidru normatīvo regulējumu, ja tas vēlēsies sniegt atbalstu, kā arī nebūs jāraizējas par kontrolējošo institūciju nostāju un jāatbild uz to jautājumiem.”
Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzskata, ka Pierīgas pašvaldībām un lielajām pilsētām minētā iniciatīva varētu būt aktuāla: “Grozījumi palīdzēs daļēji atrisināt esošās problēmas. Likums dod iespēju, nevis nosaka pienākumus.”
Runājot par pedagogu deficītu, Kalvāns uzsver, ka patlaban lielākais deficīts ir svešvalodu (vācu, franču, spāņu valodas) skolotāji un, kā vienmēr, pedagogi STEM priekšmetos – datorikā, ķīmijā, fizikā.