IZM: Iekļaujošas izglītības veicināšanai jāuzlabo datu vākšana un uzraudzība

Eiropas Savienības (ES) izglītības ministri nākamnedēļ, no 21.janvāra līdz 22.janvārim, tiksies neformālajā sanāksmē Varšavā, Polijā. Tās laikā paredzētas diskusijas par efektīvu politiku attiecībā uz iekļaujošu izglītību.

Sanāksmē Latvija paudīs nostāju, ka izglītības pieejamība, neatkarīgi no izglītojamā sociāli ekonomiskās situācijas, ir būtisks priekšnosacījums, lai iedzīvotāji varētu īstenot savu potenciālu un sasniegt augstu labklājības līmeni.

Latvija apņēmusies nodrošināt iekļaujošu, sociāli un ekonomiski drošu vidi izglītības iestādēs. Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācās arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām, kuri apgūst speciālās izglītības programmām. Tāpat tiek sniegts atbalsts mācībās un psihoemocionālais atbalsts bērniem ar mācīšanās grūtībām, no nelabvēlīgām ģimenēm, mazākumtautību skolēniem un citiem. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, Latvija sniedz atbalstu arī Ukrainas bēgļu bērniem.

Līdztekus Latvijas ieskatā jādomā par atbalstu arī apdāvinātiem un talantīgiem skolēniem, īstenojot pielāgotas mācību programmas pieejas, kas ietver dažādas mentoringa programmas.

Latvija aicinās Eiropas līmenī vairāk diskutēt par labajām praksēm pedagogu sagatavošanā un profesionālās kompetences pilnveidē attiecībā uz darbu ar šādiem bērniem. Pedagogu ikdienas darbā bieži jādiferencē uzdevumi un jāpiemēro individualizēta pieeja darbā ar bērniem, ņemot vērā katra skolēna prasmes un spējas, teikts ziņojumā.

Iekļaujošas izglītības veicināšanai nacionālā un pašvaldību līmenī Latvija uzsver ES finansējuma nozīmi. Latvijā tiek īstenoti vairāki projekti un reformas ar ES finansējumu, lai mazinātu priekšlaicīgu izglītības pārtraukšanu un dotu plašākas iespējas tām sabiedrības grupām, kam ir ierobežotas iespējas.

Piemēram, pērn tika uzsākts ESF+ projekts "Skola kopienā", lai attīstītu integrētu "skolas-kopienas" jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un skolēna vecāku iesaisti izglītības procesā.

Latvija arī aicinās Eiropas līmenī rast risinājumus, kā stiprināt datu apkopošanas un uzraudzības sistēmas valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Tas ļautu sistemātiski apkopot kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par izglītojamajiem, kā arī mācību rezultātus ietekmējošiem faktoriem, jo īpaši sociālekonomisko situāciju.

ES valstis tiek mudinātas uzņemties lielāku atbildību par datu ieguvi un uzraudzību visos līmeņos, jo pierādījumos balstīta informācija "ir pamats efektīvas politikas veidošanā".

Latvija piekrīt, ka datiem un pētniecības rezultātiem jābūt pieejamiem un izmantojamiem, lai tos varētu izmantot izglītības politikas plānošanai. Vienlaikus būtu jāuzlabo zināšanas un izpratne par pētījumu, datu un informācijas analīzes metodēm un datu izmantošanu izglītības politikas plānošanā un īstenošanā politikas veidotāju un praktiķu vidū.

Latvija, izmantojot ES finansējumu, pašlaik strādā pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanas - esošās situācijas novērtējuma, monitoringa stratēģiskiem mērķiem, iesaistīto pušu atbildības un sadarbības. Savukārt, īstenojot valsts pētījumu programmu "Izglītība", plānots radīt jaunas zināšanas un praktiski lietojamus risinājumus izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā.

Lai iegūtu starptautiski salīdzināmu informāciju, Latvija tāpat kā citas Eiropas valstis piedalās arī vairākos starptautiskos pētījumos, kurus veic Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar IZM.

Nacionālā līmenī informācija par visu līmeņu izglītības iestādēm, kuras reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir iekļauta Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Latvija mudinās aktīvāk strādāt ekspertu grupām Eiropas līmenī, kas diskutētu par atbilstošām stratēģijām, vērstām uz nepietiekamu sekmju riska grupām un labklājības atbalstu izglītības iestādēs.

Rast risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem īstenot iekļaujošu izglītību, izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) iepriekš aicinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Čakša piekrīt, ka skolotāju atbalstam ir liela loma iekļaujošas izglītības īstenošanā, ko apliecinot arī dati. Politiķe aģentūrai LETA norādīja, ka pēc pēdējiem datiem šobrīd 40% bērnu vajag vairāk individualizētu pieeju.

Iespējamos risinājumus Čakša redz skolotāju izglītības sistēmā, gan sagatavojot jaunos pedagogus, gan piedāvājot profesionālās pilnveides iespējas esošajiem skolotājiem. Politiķe arī pieminēja iecerēto skolu finansēšanas modeļa reformu, kas tostarp piedāvās risinājumus klašu sadalījumam un skolotāja palīgu nodrošināšanai.