Pētnieki uzsver nepieciešamību pēc personalizētiem un datos balstītiem risinājumiem izglītības attīstībai
- Autors: LETA
Foto - pexels.com
Lai mācību process atbilstu mūsdienu tehnoloģiju un sabiedrības prasībām, nepieciešami personalizēti, datos balstīti risinājumi un cieša sadarbība starp politikas veidotājiem, pētniekiem un praktiķiem, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovācijas (SIIC) centra pētnieki.
Konferencē "Izaicinājumi izglītībā - kur esam un uz kurieni ejam?" centra vadītāja Dace Namsone norādīja, ka mācību mērķi bieži paliek "skaistos teikumos dokumentos", bet nenonāk līdz skolotājiem un skolēniem skaidrā un praktiskā formā. Tas rada situāciju, kurā izglītības sistēma pārlieku koncentrējas uz akadēmiskajiem rezultātiem, piemēram, centralizēto eksāmenu rādītājiem, aizmirstot par tikpat svarīgām prasmēm kā atbildību par savu dzīvi, spēju sadarboties un radīt jaunas idejas.
Digitālie risinājumi kļūst arvien pieejamāki un efektīvāki, un mākslīgais intelekts drīzumā var aizstāt tipveida mācību uzdevumu izpildi, prognozē pētniece. Tas nozīmē, ka skolotāja loma klasē būtiski mainīsies, un mācību process būs jāpārveido tā, lai saglabātu motivāciju, attīstītu spriešanas spējas un pašvadītas mācīšanās prasmes.
Viņasprāt, izglītības sistēmai jābūt gatavai piedāvāt personalizētus, datos balstītus risinājumus, jo pieeja "viens risinājums visiem" vairs nestrādā. Pētnieki novērojuši, ka mācību procesa kvalitāte Latvijā ievērojami atšķiras pat vienas skolas ietvaros. To nosaka ne tikai skolotāju darbs, bet arī sistēmiskas problēmas, piemēram, atvieglotas prasības skolotāju kvalifikācijai vai pārmērīgs spiediens uz rezultātiem olimpiādēs vai eksāmenos.
"Šobrīd sistēmā katrs posms strādā pats par sevi," problēmu iezīmēja Namsone, uzsverot, ka trūkst praktisku risinājumu.
Pētniece uzsvēra vajadzību pēc jauna profesionālā atbalsta tīkla, lai skolotājiem nebūtu jāuzņemas visi uzdevumi vienlaikus. Tāpat būtu jārada iespējas mācības organizēt ārpus klases un dot iespēju skolēniem piedzīvot reālas dzīves situācijas.
Savukārt vadošais pētnieks Ģirts Burgmanis norādīja, ka izglītības attīstības nostādnes piedāvā ideālus risinājumus, tomēr to īstenošana praksē prasa daudz no skolas vadības - ne tikai administrēt, bet kļūt par mācīšanās vadītājiem. Pēc viņa sacītā, tā sauktajā postsociālistiskajā telpā šī pieeja ir salīdzinoši jauna, jo vēsturiski skolu direktoru uzdevumi galvenokārt bijuši birokrātiski.
Pētnieks uzsvēra, ka reformas skolās ieviešamas tikai ar skaidru un nepārtrauktu atbalstu visām iesaistītajām pusēm. Lai skolas kļūtu par mācīšanās organizācijām, vadībai jāuzņemas atbildība par izglītības kvalitāti un jāattīsta sadarbība, balstoties uz datiem un mērķiem.
Līdzīgi kā Namsone, arī Burgmanis uzskata, ka vienots risinājums visām skolām nestrādās - katrai nepieciešama sava, konkrētajai situācijai pielāgota pieeja. Viņš arī brīdināja, ka pārāk kontrolējoša pieeja attiecībā pret skolotājiem kavē inovāciju ieviešanu un skolēnu snieguma izaugsmi.
Pētnieki ir vienisprātis, ka pārmaiņu īstenošanai nepieciešama ciešāka sadarbība starp izglītības politikas veidotājiem, pētniekiem un praktiķiem, lai skolās ienāktu attīstība, kas palīdzēs audzināt ne tikai zinošus, bet arī radošus un atbildīgus jauniešus.
LU Zinātņu mājā piektdien norisinās konference "Izaicinājumi izglītībā - kur esam un uz kurieni ejam?", kurā nozares speciālisti diskutē par izglītības kvalitāti, ilgtspējīgām izmaiņām un pedagogu profesionālo pilnveidi.