Tālmācības jaunās normas stāsies spēkā vēlāk; pāreja sāksies 2027.gadā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Saeima ceturtdien, otrreiz caurlūkojot grozījumus Izglītības likumā, lēma precizēt tālmācības regulējuma spēkā stāšanās kartību, paredzot pakāpenisku pāreju vēlākā termiņā. Šāds risinājums izvēlēts, lai izglītības iestādēm, pašvaldībām un ģimenēm nodrošinātu pietiekamu laiku kvalitatīvi sagatavoties izmaiņām, informēja Saeimas preses dienestā.
Kā paredz Saeimā pieņemtie grozījumi, mācībām skolās pamatā ir jānotiek klātienē, vienlaikus saglabājot iespēju atsevišķos gadījumos bērniem izglītoties tālmācībā. Otrreiz caurlūkojot izmaiņas, deputāti lēma, ka jaunās normas par tālmācību attiecībā uz 1. un 4.klasi stāsies spēkā no 2027.gada 1.septembra. No 2028.gada 1.septembra jaunais regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 5.klasi, savukārt no 2029.gada 1.septembra - uz 3. un 6.klasi.
Iepriekš bija paredzēts, ka normas pakāpeniski stāsies spēkā jau no nākamā mācību gada, proti, šī gada 1.septembra. Likuma normas otrreiz caurskatīt bija aicinājis Valsts prezidents, lai iesaistītajām pusēm dotu papildu laiku pienācīgi sagatavoties jaunā regulējuma ieviešanai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rosināto izmaiņu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Ar grozījumiem neklātiene aizstāta ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Šāds regulējums paplašina iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē. Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumā precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets. Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6.klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Tāpat ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.
Kā vēsta Saeimas preses dienests, Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, no tiem 1.-6.klasē – 1,1 tūkstotis. Savukārt kopumā visās izglītības pakāpēs tālmācībā 2024.gadā mācījās 12,8 tūkstoši skolēnu.