Šī gadsimta sākumā gadu miju es bieži sagaidīju pieticīgos kūrortiņos pie siltākiem ūdeņiem. Reiz, atbraucējus izvadājot pa mišļas vietām, autobuss uz brīdi pieturēja lepnāka hoteļa priekšā, un mani sirsnīgi iepriecināja lobija milzu logā iekārtotā ainiņa – laimīga sniegavīru ģimene: vidū liels, pat milzīgs, sniega vecis, priekšā trīs dažādu izmēru sniegabērneļi, pussoli aiz veča divas sniega vecenes – viena lielāka, apaļāka, otra drusku mazāka un šmaugāka. Visi kopā turēja sveicienus, vēlot atpūtniekiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu.