Policijas konstatētā vardarbība skolās - no necenzētas leksikas un digitālas pazemošanas līdz fiziskai agresijai ^{Apriņķis.lv}

VP gan atzīst, ka tās rīcībā nonāk tikai daļa informācijas par konfliktiem skolās, tāpēc vairāk varot vērtēt tendences, nevis pilnīgi precīzus datus. Likumsargu skatījumā, policija visbiežāk saskaras ar sekām, bet situācijas sekmīgai risināšanai ir jānoskaidro un jāstrādā ar cēloņiem. Daudzi gadījumi tiek risināti skolās vai ģimenēs.

Skolās vardarbība visbiežāk koncentrējas noteiktā vecumposmā, savukārt vecāko klašu skolēni parasti kļūst piesardzīgāki un retāk iesaistās agresīvā uzvedībā, novērojusi VP.

Vardarbība izpaužas dažādos veidos - verbāli, fiziski un digitālajā vidē. Visbiežāk sastopama rupja lamāšanās, apsaukāšana un pazemošana, kas traucē mācību procesu un rada spriedzi gan skolēniem, gan pedagogiem, novērojusi policija. Nereti verbālajai agresijai seko fiziskas darbības, piemēram, grūstīšana, sišana, spļaušana vai priekšmetu mētāšana.

Bieži vardarbība sākas kā neapdomīga rīcība, bet var pāraugt mērķtiecīgā agresijā, veicot tīšas darbības, kā pagrūšana, kājas pielikšana priekšā, apzināta mešana ar bumbu pa ķermeni sporta stundās, kas nereti beidzas ar sasitumiem, nobrāzumiem, smadzeņu satricinājumiem vai lūzumiem, novērojusi policija.

Emocionālajai vardarbībai nereti pievienojas arī īpašuma bojāšana, kas izpaužas kā drēbju saplēšana, skolas piederumu mētāšana, mobilo telefonu atņemšana un bojāšana. Savukārt ziemas periodā pieaug incidenti, kas saistīti ar grūšanu sniegā, mešanu ar ledus gabaliem, klāsta policija.

Digitālajā vidē skolotāji un skolēni mēdz saņemt nepiedienīgas vēstules, tiek publicēti izsmejoši attēli un izplatīti aizskaroši komentāri, kas būtiski ietekmē emocionālo drošību, novērojusi VP.

Policijā biežāk tiek izskatīti gadījumi, kad vardarbība notiek starp skolēniem, kam seko vardarbīga rīcība starp skolēnu un skolas personālu, retāki ir gadījumi, kad iesaistīti vecāki.

Veicot pārrunas ar izglītības iestādes deleģēto vai atbildīgo personu, policijas amatpersonas noskaidro katras izglītības iestādes drošības aktualitātes, tostarp identificē izglītības iestādes, kurās prioritāri jāveic aktuālo drošības problēmu novēršanas pasākumi, norada VP. Izglītības iestādēs, kurās konstatēti vairāki drošības riski, VP var piedāvāt veikt skolas drošības izvērtējumu. Policija šādos gadījumos organizē gan fiziskās vides, gan skolas mikroklimata, incidentu statistikas un riska informācijas aprites izvērtēšanu. Balstoties uz šo izvērtējumu, tiek sagatavoti ieteikumi drošības pilnveidei skolā.

VP amatpersonas, identificējot noteikta veida problemātiku vai riskus, piedalās gan izglītības iestāžu organizētajās sapulcēs ar skolas personālu, gan apmācībās, lai skolas personāls savlaicīgi identificētu riska situācijas un spētu rīkoties atbilstoši.

Izglītības iestādēs tiek veiktas preventīvas izglītojošās drošības nodarbības par dažādām drošības tēmām, kas balstās uz bērnu un jauniešu tiesisko audzināšanu, drošības un atbildības aspektiem, tostarp administratīvo un kriminālo atbildību, klāsta VP.

VP sākta "Drošības vēstnešu" programma kā viena no prevencijas pamatprogrammām, kas paredzēta, lai iesaistītu pedagogus, mācību iestāžu pārstāvjus nepilngadīgo informēšanā par drošības riskiem un nepieciešamo rīcību drošības risku novēršanai un sevis pasargāšanā. Drošības vēstneši jeb pedagogi, iesaistoties programmā, nodrošina dažādu vispārējās prevencijas pasākumu īstenošanu, tostarp, nepilngadīgo informēšanu par drošības jautājumiem.

Jau ziņots, ka nesen kādā Ropažu novada izglītības iestādē "notikusi konfliktsituācija" starp diviem audzēkņiem, kuras risināšanā iesaistījusies arī pašvaldības vadība. Tāpat nesen ievērību sabiedrībā raisījis vardarbības gadījums Jelgavas Pārlielupes pamatskolā, kur trešās klases skolnieks nodarījis pāri 1. klases skolniecei.