Civilās aizsardzības sistēmas tematiskā komiteja pozitīvi vērtē pašvaldību rasto iespēju finansiāli līdzdarboties patvertņu ierīkošanā
- Autors: LETA
Foto - Saulkrastu novada pašvaldība
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) vadītā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja pozitīvi vērtē, ka ir pašvaldības, kuras jau radušas iespējas savos budžetos sniegt atbalstu patvertņu ierīkošanai dzīvojamo māju īpašniekiem.
Valdība otrdien iepazinās ar ziņojumu par komitejas darbu. Ziņojumā atgādināts, ka šovasar stājās spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas noteic tiesisko regulējumu patvertņu izveidei.
Saistībā ar motivējošiem finanšu mehānismiem patvertņu izveidei komiteja norādījusi, ka ir paredzēts finansējums 570 patvertņu ierīkošanai valsts un pašvaldību objektos, piesaistot līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Tāpat likumā par valsts budžetu noteikts, ka pašvaldību aizņēmumu pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums 2025., 2026. un 2027.gadā ir 168 138 258 eiro un tas ir attiecināms arī uz patvertņu izveidošanu, tajā skaitā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu telpu pielāgošanu patvertņu vajadzībām.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas sagatavotais likums paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.
Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.
Latvijā no 2027.gada plānots ieviest būvnormatīvu jaunos objektos par patvertņu izveidi, jūlijā žurnālistiem atzina iekšlietu ministrs.