Saeima pieņem likumu Valsts aizsardzības un drošības fonda izveidei un noteic izmaiņas izdienas pensiju sistēmā

Likums noteic Valsts aizsardzības un drošība fonda izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtību. Jaunais likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. “Fonds papildinās līdzšinējo noteikto ilgtermiņa finansēšanas sistēmu, nodrošinot elastību īstermiņa un vidēja termiņa projektu īstenošanā. Šī fonda izveide būs stratēģisks solis mūsu valsts drošības stiprināšanā, un tas ļaus ātri reaģēt uz jaunām apdraudējuma situācijām un sniegs iespēju mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus mūsu sabiedrības drošībā un noturībā,” izskatot likuma projektu atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, akcentēja komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Jaunveidojamais fonds ļaus nodrošināt papildu un elastīgu finanšu instrumentu, lai finansētu būtiskus aizsardzības un drošības projektus, kas nav ietverti vidēja termiņa budžeta ietvarā vai kuriem mainījusies operacionālā vajadzība. Fonds neietekmēs bāzes finansējumu aizsardzības nozarei, bet darbosies kā papildmehānisms valsts un sabiedrības drošības stiprināšanai, teikts projekta anotācijā.

Valsts aizsardzības un drošības fonda finansējumu veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība un citi ieņēmumi.

Fonda līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai atbilstoši NATO attīstības mērķiem, kā arī, lai stiprinātu aizsardzības industriju un atbalstītu militāras nozīmes un divējāda lietojuma aizsardzības jomas projektus, attīstītu civilo aizsardzību, krīzes vadības sistēmu, stiprinātu valsts iekšējo un ārējo drošību, kiberdrošību un valsts robežas drošību.

Tāpat fonda līdzekļi būs paredzēti militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektu īstenošanai, militārā atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, Latvijas diplomātisko pārstāvniecību drošības sistēmu uzlabošanai, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības pasākumiem.

Savukārt lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeima trešdien atbalstīja grozījumus deviņos likumos, kas no 2027.gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. 

Izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši līdzšinējiem spēkā esošiem tiesību aktiem – pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības.

Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.

Izmaiņas veiktas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu, norāda Saeimas preses dienestā. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027.gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.

Grozījumi likumos paredz pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, mainīsies arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.

Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.

Kā izdienas pensijas saņēmēji vairs nebūs prokurori un tiesneši, jo šīm grupām paredzēta speciāla pensija, kā arī diplomāti. Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus, šo profesiju pārstāvjiem paredzot arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.

Saskaņā ar izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.

Noteikts, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo tā radīja ļoti strauji augošu fiskālo slogu – pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegtu 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.

Izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski, sākot ar 2027.gadu, vēsta Saeimas preses dienests.