Baltijas valstu prezidenti vienoti par koordinācijas nepieciešamību sliežu demontāžas jautājumā
- Autors: LETA
Foto - Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Ja Latvija, Lietuva un Igaunija lemtu par dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju demontāžu, šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam, trešdien pēc Baltijas prezidentu tikšanās norādīja reģiona līderi.
Igaunijas prezidents Alars Kariss sacīja, ka valstis ir runājušas par šādu iespēju un, ja demontāža tiktu īstenota, tā būtu jādara kopā. Viņš norādīja, ka situācijas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju atšķiras, un patlaban notiek transporta satiksme starp Centrālāziju un citām valstīm, tādēļ loģiski būtu rīkoties koordinēti. Kariss piebilda, ka jautājums ir jauns un tas nodots ministriem turpmākai apspriešanai.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka svarīgi ir koordinēti rīkoties saistībā ar Baltijas aizsardzības līniju un sadarbībā ar Poliju, kas arī izskata Austrumu aizsardzības līnijas izveidi. Viņš pauda, ka Eiropas Komisijai būtu jāizskata finansējuma nodrošināšana gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lietuvas prezidents norādīja, ka atteikšanās no dzelzceļa sliedēm uz austrumu valstīm būtu daļa no pretmobilitātes pasākumiem, pie kuriem Baltijas valstis strādā.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs akcentēja, ka lēmumi būs kopīgi, taču pagaidām tie vēl nav pieņemti. Darbs turpinās valdību līmenī, un tajā tiks iesaistīti militārie eksperti un aizsardzības speciālisti. Rinkēvičs uzsvēra, ka jautājums skar ne tikai dzelzceļu, jo pretmobilitātes pasākumi ietver vairākus elementus. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis veido kopīgu aizsardzības telpu, tāpēc lēmumi pieņemami kopīgi, un priekšlikums ir skatīt pretmobilitātes pasākumus un Baltijas aizsardzības līniju kā vienotu, kompleksu risinājumu.
Kā vēstīts, vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" NBS pārstāvji nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē - jo ātrāk, jo labāk.
Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar VAS "Latvijas dzelzceļš". Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
Arī starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos.