Aptauja: iedzīvotājiem ir maz informācijas par netradicionālajiem riska faktoriem sirds veselībai
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - publicitātes
Iedzīvotāji Latvijā lielākoties apzinās tradicionālos sirds veselību ietekmējošos riska faktorus, bet ir maz informēti par tā dēvētajiem netradicionālajiem, tai skaitā vides, faktoriem un to iespējamo ietekmi uz sirdi, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Ik gadu Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām mirst aptuveni 15 000 – iedzīvotāju.
Mazkustīgu dzīvesveidu kā draudu sirds veselībai saskata 74% aptaujāto iedzīvotāju; 70% uzskata, ka to negatīvi ietekmē augsts stresa līmenis un trauksme, 62% – ka smēķēšana, 51% – ka alkohola lietošana, 46% – pārslodze darbā un 45% kā nozīmīgu riska faktoru novērtējuši nepietiekamu miegu.
Iedzīvotāji maz izprot dažādu vides faktoru ietekmi uz sirds veselību – tikai 10% no aptaujas dalībniekiem minējuši vides piesārņojumu, 4% – uzturēšanos nevēdinātās telpās. Apkārtējās vides piesārņojuma draudus salīdzinoši vismazāk saskata Rīgā – tikai 8%, kamēr Latgalē tādu ir 13%. Par pārslodzi darbā kā par potenciālo riska faktoru sirdij, mazāk informēti jaunieši – 37%, bet visvairāk – cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (56%).
Sievietes ir labāk informētas par faktoriem, kas ietekmē sirds veselību, acīmredzot, viņas vairāk lasa un interesējas par veselības jautājumiem. Tāpat iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem kopumā ir labāk informēti nekā iedzīvotāji ar maziem ienākumiem. Turīgākie ir labi informēti par smēķēšanas, alkohola ietekmi uz sirds veselību, bet par vēl par citu faktoru – salīdzinoši maz. Aptauja liecina, ka Latvijā salīdzinoši augsta izpratne par faktoriem, kas ietekmē sirds veselību, ir Zemgales iedzīvotājiem.
Ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji vecumā no 40-59 gadiem daudz vairāk (56%) apzinās, ka pārslodze darbā negatīvi ietekmē sirds veselību, 18-29 gadus jauni jaunieši tam nav pievērsuši uzmanību (tikai 37%).
Tikai 21% iedzīvotāju atzīst, ka zema ikdienas uztura kvalitāte ietekmē sirds veselību. Jaunieši (30%) daudz labāk apzinās zema ikdienas uztura kvalitātes risku, ja runa ir par sirds veselību. 60-74 gadu vecumā zema ikdienas uztura kvalitātes ietekmi uz sirds veselību atzīst tikai 18% aptaujāto senioru.