Gandrīz visiem mājās ir kaste vai atvilktne, kurā glabājas liekie vadi un sen nelietotās ierīces. Ikdienā tās vairs nav nepieciešamas, taču netraucē tik ļoti, lai no tām mērķtiecīgi atbrīvotos. Šis paradums varētu mainīties, ja cilvēki zinātu, ka nodot šos priekšmetus pārstrādei ir tikpat vienkārši kā pasūtīt picu. Kā panākt, lai šīs nevajadzīgās lietas atgrieztos apritē, sniedzot ekonomisku un sociālu labumu?
Iekļaujošā izglītība ir nozīmīga pilnveidotā mācību satura un pieejas sastāvdaļa. To iespējams īstenot, tikai atzīstot un novērtējot skolēnu un pirmsskolas audzēkņu dažādās mācīšanās vajadzības un nodrošinot tās. Taču svarīgi atcerēties, ka iekļaujoša izglītība nenozīmē tikai atbalstu bērniem ar veselības vai mācīšanās traucējumiem. Mums jādomā arī par apdāvinātiem bērniem, kā arī bērniem no ģimenēm, kas emigrējušas vai reemigrējušas uz Latviju, kuriem bieži vien vēl jāapgūst latviešu valoda.
Katram vīram un tēvam ik pēc pāris gadiem pienāk tas brīdis, kad jāpērk jauns bārdas dzenamais aparāts. Taču šis it kā vienkāršais uzdevums, kā izrādās, drīzāk piemērots kādam mūsdienu Odisejam.
“Man šķita, ka, aizejot pensijā, beidzot būs vairāk brīvā laika. Nu pilnīgi nav laika!” smejot teic Vija Brikmane, pensionāru biedrības “Sigulda” vadītāja, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja vietniece. Vija nekad nav baidījusies teikt “jā” dzīvei un tās sniegtajām iespējām, lai arī cik dullas tās pirmajā brīdī šķistu. Šī saruna par to, cik piepildīta var būt ikdiena, neraugoties uz ciparu pasē.
Šogad krietni sasparojusies kreditēšana – būtiski audzis uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, tāpat turpina augt mājokļa kreditēšanas aktivitāte – papildus joprojām samērā lielai iepriekš izsniegto hipotekāro kredītu pārskatīšanas aktivitātei mājsaimniecībām jūlijā un augustā izsniegts arī rekordliels apjoms jaunu mājokļa kredītu. Turklāt jauno mājokļa kredītu procentu likmes ir krietni tuvākas eirozonas vidējam rādītājam, kas ļauj hipotekārajai kreditēšanai Latvijā plaukt.
Cik bieži jūs pārbaudāt datus par sevi valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv”? Pieļauju – ja nekas īpašs nav noticis, lielākā daļa cilvēku tur neielūkojas pat reizi gadā. Tomēr vajadzētu.
Eiropas Komisijas dati liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši zema (34,1%) pieaugušo (25 līdz 64 gadi) regulārā līdzdalība izglītībā, lai gan valsts mērķis ir sasniegt 60% slieksni 2030. gadā. Liela sabiedrības daļa netiek iesaistīta vai nevar iesaistīties izglītības procesā, lai gan kopumā cilvēkiem ir vēlme un interese par dažāda veida mācībām.
Katru rudeni tūkstošiem kilogramu dārza atkritumu – lapas, pļauta zāle, nezāles, koku, krūmu zari, dekoratīvo augu atliekas, rudens ražas paliekas – neaizdomājoties par sekām, tiek klusi aizvesti un izgāzti mežmalās vai mežā. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina: mežs nav dārzkopju atkritumu poligons. Pat, ja šķiet, ka dārza atkritumi ir dabīgi, tie būtiski apdraud meža ekosistēmu.
Nevienu valstsvīru (sievu) nevaru ne izcelt, ne pazemināt vairāk, kā viņi sevi izceļ paši. Lielās, it kā nemaz nelielītos, bet īleni no maisa lien acīs duroši...
Saskaņā ar Piažē kognitīvās attīstības teoriju ikviens bērns piedzimst kā pētnieks, vēlas izzināt pasauli un iepazīt jaunas lietas. Bērniem patīk veikt dažādus eksperimentus, tāpēc sākumskolā vērojama ļoti liela interese par dabaszinībām, jo šajā mācību priekšmetā galvenais ir eksperimentēšana un pētīšana. Taču nav noslēpums, ka, absolvējot vidusskolu, samērā maz jauniešu izvēlas studēt fiziku, bioloģiju vai ķīmiju. Interese par dabaszinībām būtiski sarūk posmā no sākumskolas līdz vidusskolai, visbiežāk tāpēc, ka netiek īstenota bērnu vēlme pētīt.
