Darba likums nosaka garantijas, aizsardzību un taisnīgumu darba attiecībās. Bet vai ar regulējumu vien pietiek, lai sabiedrība kļūtu turīgāka? Kur beidzas tiesiskā aizsardzība un sākas ekonomiskā realitāte – produktivitāte, investīcijas un darba vietas?
Atklātībā esmu darījis zināmu un varu atgādināt, ka mediju apskatnieks ik pēc pāris mēnešiem saveido un gandrīz vai tādā kā godavietā uz sava rakstāmgalda redzamā vietā glabā kādu sarakstiņu ar paskaļu nosaukumu “Pirmais piecnieks”. Tajā izlasāmi vārdi un uzvārdi, kas attiecīgā laikposmā vispamanāmāk paspīguļojuši Latvijas plašajās žurnālistikas ārēs.
Latviešu valodas aģentūras pētījums par latviešu un angļu valodas lietojumu jauniešu vidū atspoguļoja, ka jaunieši angļu valodu bieži izmanto tad, kad nepieciešams izpaust savas sajūtas, jo angļu valodā vārdi esot vienkāršāki un īsāki. Nereti var dzirdēt, ka latviešu jaunieši, savstarpēji sarunājoties, lieto angļu valodas vārdus vai pat vispār runā angliski.
Labbūtība darba vidē ir jēdziens, kas dažādu organizāciju dienaskārtībā parādās aizvien biežāk, tomēr, jo vairāk runājam par labbūtību, jo aktuāls kļūst jautājums – kādus ieguvumus tā sniedz darbiniekiem, darba devējiem un organizācijai kopumā? Un, vai labbūtība ir veids, kā sasniegt lielāku peļņu un labākus biznesa rezultātus vai sociālā spiediena ietekme?
Pirms 40 gadiem, 1985. gada jūlija beigās, notika divi viens otram sekojoši nozīmīgi pasākumi, kas iezvanīja Baltijas tautu atmodu un Baltijas valstu atgriešanos Eiropas valstu apziņā un politiskajā kartē.
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī “Wall Street Journal” raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.
Jūs esat zemes sāls (Mt 5:13)
Kas varētu būt vienkāršāk, kā aizpildīt ieceļošanai nepieciešamās formalitātes! Kā smejies, pat tantei Bauskā un onkulim Olainē vajadzētu saprast visu, jo nav vērts izveidot kārtību, lai cilvēks izmežģītu smadzenes.
Vai cilvēki jūt, ka valsts par viņiem rūpējas – sniedz atbalstu un drošību – un izturas ar cieņu? Jo valsts rūpes nav tikai pabalsti – tā ir arī attieksme, sadzirdēšana un iesaiste. Vai cilvēki jūtas piederīgi, redz valsts atbalstu, uzticas valdībai? Šie jautājumi liek domāt ne vien par politiku, bet arī par valsts attieksmi, tās vadības cilvēcību ikdienā.
Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā. Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu.
Šobrīd Latvijas bērnu parasportā situācija ir smaga – inventāra trūkuma dēļ loka šaušanas treniņos vienu loku dala 30 bērni, bet starta pistoli – 20. Ja uz divdesmit bērniem ir tikai viena pistole, nopietni trenēties ir gandrīz neiespējami.