Pēdējā laikā stipri sarosījušies visvisādi “zaļās” jeb “atjaunīgās” enerģijas resursu spekulanti. Kādus tik labumus nepiesola, ja vien iegādāšoties no viņiem lielākas vai mazākas saules elektrostacijas (SES) vai vēja elektrostacijas (VES). Turpinām pētīt, cik pamatoti ir viņu solījumi un cik patiesības ir viņu apgalvojumos.
Iestāstīt varētu visu, ja netraucētu cēloņsakarības. Nē, nē, tās var arī netraucēt – ja notikušo uzcītīgi slēpj vai “eksperti” tēlo lietpratējus, uztiepjot muļķības no filtrētām vai sklerozes mocītām atmiņām.
Šā gada sākums iezīmējies ar skaudru situāciju ceļu satiksmē – ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau astoņi gājēji, salīdzinot ar trim upuriem attiecīgajā periodā pērn. Vairāki no šiem negadījumiem, iespējams, būtu novēršami, ja cilvēki būtu rūpējušies par savu drošību, tostarp tumšajā diennakts laikā izmantojuši apģērbā gaismu atstarojošus elementus. Valsts policija un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina ikvienu būt atbildīgam un veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus savai drošībai.
Jaunais, harismātiskais dziedātājs Ainars Bumbieris ir pazīstams ar savu sirsnību, dzīvesprieku un spēju uzrunāt publiku. Viņš ir bijis nominēts vairākām mūzikas balvām, ieguvis pirmās vietas “Latvijas Radio 2” dziesmu topos un “Latvijas Sirdsdziesmas” aptaujās. Nupat viņš izvirzīts arī mūzikas balvai “GAMMA” (“Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums”) nominācijā “Gada mākslinieks”.
Ogrē, vietā, kur 1988. gada 18. novembrī toreizējā tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, top Neatkarības laukums. Jautājām Ogres iedzīvotājiem, kam vēl – kādam izcilam cilvēkam vai nozīmīgam notikumam –, viņuprāt, būtu jāveido piemiņas vieta vai jāceļ piemineklis.
Atmodas laikā kādā Latvijas Radio intervijā man jautāja, ko es domāju par Latvijas nākotni. Pārliecībā par latviešu tautas darba mīlestību un spējām veikt nozīmīgas pārmaiņas tautas dzīvē, kā to parādīja Latvijas īsais pirmās neatkarības posms, atbildēju, ka pēc desmit gadiem mēs dzīvosim līdzīgi, kā šodien dzīvo vairums ļaužu Rietumu demokrātiskajās valstīs.
Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Pēdējā gada laikā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par situāciju savā mājsaimniecībā, liecina Valsts kancelejas Latvijas iedzīvotāju aptauja par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.
Tā bija parasta diena. Gara, nogurdinoša maiņa, kam, par laimi, sekos īsāka. Tādā noskaņā viņa aizvēra darbavietas durvis. Uh! Beidzot! Diena pagājusi bez īpašiem starpgadījumiem, lai arī ārprātīgā steigā un nervu spriedzē.
Pēdējos gados Latvijā arvien pieaug bērnu un pusaudžu aptaukošanās rādītāji, tas ir sekas tam, ka daudzu Latvijas bērnu ikdienas ēdienkartē dominē pārstrādāti produkti ar augstu cukura un tauku saturu.
Alimentu nemaksātāju skaits Latvijā turpina pieaugt, un šobrīd tas jau ir sasniedzis vairāk nekā 42 tūkstošus. Kopējā parāda summa ir krietni lielāka nekā pērn: pagājušajā gadā tie bija 345 miljoni eiro, bet šogad – jau 567 miljoni eiro. Lielākais uzturlīdzekļu parāds šobrīd ir nepilni 150 tūkstoši eiro.
