Ugunsgrēki daudzdzīvokļu mājās: kā izvairīties no nelaimes ^{Apriņķis.lv}

Ne visiem dzīvoklī ir pieliekamais vai cita atsevišķa telpa , kur būtu papildus brīva vieta, lai ērti novietotu velosipēdu, bērnu ratiņus vai citas lielākas lietas. Šī iemesla dēļ iedzīvotāji savas personīgās mantas sāk glabāt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās, piemēram, kāpņu telpā, ārdurvju tuvumā, vai citviet daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā, pagraba vai bēniņu telpās.

Nereti iedzīvotāji pagraba koplietošanas telpās glabā pat mēbeles vai pēc remonta palikušos būvmateriālus. Tas bieži arī apgrūtina ātru piekļuvi ēkas inženiertehniskajām sistēmām, lai veiktu apkopi, vai remontdarbus.  Piemēram, sērijveida namos aizkrauti pagrabi var traucēt savlaicīgi un ātri novērst ūdensvadu bojājumus. 

Bieži saņemam no klientiem jautājumus, vai šāda rīcība ir pieļaujama un droša. Jebkāda priekšmetu uzglabāšana koplietošanas telpās, ja tas aizsprosto ejas un traucē cilvēkiem droši evakuēties, ir ugunsdrošības prasību pārkāpums, un tas ir nekavējoties jānovērš.

Pārkāpj ugunsdrošības noteikumus

Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka daudzdzīvokļu māju koplietošanas kāpņu telpām, gaiteņiem un avārijas izejām jābūt brīvām no jebkādiem priekšmetiem, kas ugunsgrēka gadījumā traucē cilvēku evakuāciju. Noteikumi arī aizliedz bloķēt durvis.

Par šo noteikumu neievērošanu draud naudas sods līdz 280 eiro daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, savukārt, ja noteikumu neievērošanas dēļ ir izcēlies ugunsgrēks draud naudas sods līdz pat 430 eiro.

Taču ne jau administratīvie sodi rada vislielāko risku. Ugunsgrēka gadījumā izšķiroša nozīme ir ātrai iedzīvotāju evakuācijai. Pēc Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, ceturtā daļa no visiem 2022.gadā notikušajiem ugunsgrēkiem izcēlušies dzīvojamās ēkās. Ugunsgrēku cēloņi ir dažādi, taču noteikumi visiem ir vienādi: jāzina un jāievēro ugunsdrošības noteikumi.

Tāpat jāņem vērā tas, ka daudzas, vienuviet saliktas mantas, bieži pašas par sevi var palielināt aizdegšanās risku, radot labvēlīgus apstākļus ātrai uguns izplatībai.

Ko darīt?

Uzņēmumiem, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, divas reizes gadā jāapseko koplietošanas telpas, lai pārliecinātos, ka tās atbilst ugunsdrošības prasībām. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, ēkas iemītnieki tiek informēti un lūgti aizvākt neatbilstoši glabātās mantas. Taču arī pēc apskates var gadīties nevietā novietotas lietas, tāpēc iedzīvotājiem, kuri savās daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās tās pamana, jāreaģē atbildīgi.

Vispirms ir jāpārrunā problēma ar kaimiņiem un jāstrādā kopā, lai rastu risinājumus un nodrošinātu pareizu drošības noteikumu ievērošanu. Ja īpašniekeim neizdodas panākt draudzīgu vienošanos, vienmēr var vērsties pie daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas uzņēmuma, kas fiksē pārkāpumus un mudināt lietu īpašniekus tās nekavējoties aizvākt.

​Ir arī gadījumi, kad iedzīvotāji savas mantas nesavāc pēc pārkāpuma fiksēšanas un informēšanas. Šādos gadījumos apsaimniekotāja pienākums ir savākt un likvidēt ejas aizsprostojošās lietas par iedzīvotāju līdzekļiem.

Par augstvērtīgām mantām parasti vienmēr izdodas vienoties ar iedzīvotājiem, tāpēc visbiežāk ir jāatbrīvojas no sen aizmirstām, nevēlamām mēbelēm, citiem priekšmetiem vai būvmateriāliem, kas palikuši pāri no remonta. Kad uzkopšanas darbi ir veikti, šķiet, ka problēmas vairs nav, bet par iedzīvotāju bezatbildīgo rīcību ir jāmaksā visai mājai. Tāpēc iesakām pārdomāt pirms personīgo mantu izvietošanas koplietošanas telpās – varbūt ir laiks tās kādam atdodot, dāvināt vai aizvest uz nodošanas punktu.

Personīgās mantas iesaka glabāt noliktavā, pagrabā vai dzīvoklī

Lai izvairītos no strīdiem starp kaimiņiem un papildu izmaksām par sodu vai utilizāciju, visas personīgās mantas ieteicams glabāt savās telpās, piemēram, dzīvoklī, pagrabā vai noliktavas telpās.

Jāņem vērā arī koplietošanas telpās glabājamo īpašumu drošība. Iespējams, ka no dzīvojamo māju kāpņu telpām visbiežāk pazūd velosipēdi. Lai arī kāpņu telpas parasti ir aizslēgtas, tas reti kad ir šķērslis zagļiem. Tāpēc personīgo mantu glabāšana telpās kas ir pieejamas ikvienam, aktualizē arī pašu mantu drošības jautājumu.

Tiem, kas glabā priekšmetus pagrabos, jāpievērš uzmanība mitrumam un zemākai gaisa temperatūrai. Konservēti dārzeņi vai ogas labi uzglabāsies, bet tādi priekšmeti kā grāmatas, drēbes vai koka priekšmeti ar laiku sapelēs. Turklāt pagraba noliktavas telpas un iedzīvotājiem piederošās noliktavas ir pieslēgtas pie daudzdzīvokļu mājas maģistrālajām caurulēm, tāpēc santehnikas vai kanalizācijas avārijas gadījumā var tikt sabojātas noliktavas telpās glabātās mantas.