Mārtiņš Āboliņš: Preču cenas Latvijā samazinās, pakalpojumu – aug
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Grafika - CSP
Patēriņa cenu inflācija Latvijā arī jūlijā saglabājās ļoti zema un kopš pērnā gada rudens nav pārsniegusi 2%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus inflācijas dinamikā redzamas ļoti lielas atšķirības starp preču un pakalpojumu cenām – preču cenas jūlijā Latvijā samazinājās par 4,3% salīdzinājumā attiecīgo periodu pērn, savukārt pakalpojumu cenas jūlijā pieauga par 5,1%. Tas ir ļoti augsts inflācijas līmenis, un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā pārsniedz 5% jau vairāk nekā divus gadus.
Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas Latvijā jūlijā pieauga par 0,1%, lai gan jūlijam kopumā ir raksturīgs neliels patēriņa cenu kritums. Sezonālu faktoru dēļ jūlijā par 5,1% samazinājās apģērbu un apavu cenas, kā arī par 5,2% saruka dārzeņu cenas. Tomēr šogad sezonas apģērbu izpārdošanas un jaunā dārzeņu raža nebija pietiekami, lai atsvērtu pakalpojumu cenu kāpumu – jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 0,4%. Joprojām straujais algu kāpums, zemais bezdarba līmenis un ļoti vājš produktivitātes pieaugums ir galvenie iemesli, kādēļ Latvijā turpina augt iekšējo pakalpojumu cenas.
Lai arī dabasgāzes biržas cenas Eiropā samazinājās jau pērn, šo cenu pārnese uz cenām Latvijā notiek ar zināmu laika nobīdi. Piemēram, siltumenerģijas cenas Latvijā kopš aprīļa ir samazinājušās par gandrīz 6%, un domāju, ka līdz gada beigām ir gaidāms vēl tālāks cenu kritums. Siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kritums jūlijā kopējo gada inflāciju Latvijā samazināja par vairāk nekā 2%, un bez energoresursu cenu krituma inflācija Latvijā šobrīd būtu ap 3%.
Vāja ekonomikas izaugsme Eiropā, ASV ekonomikas bremzēšanās un lejupslīde Ķīnas nekustamo īpašumu nozarē šobrīd ierobežo pasaules resursu cenu pieaugumu. Ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ pēdējos mēnešos ir augušas dabasgāzes cenas Eiropā un jūras transporta izmaksas, tomēr Bloomberg resursu cenu indekss, kas ietver pārtikas, rūpniecisko metālu un energoresursu cenas, kopš jūnija vidus ir sarucis par aptuveni 8-9% un naftas cenas atkal ir paslīdējušas zem 80 dolāriem par barelu, pat neraugoties uz ģeopolitisko nestabilitāti Tuvajos Austrumos. Līdz ar to ārējie spiedieni uz patēriņa cenām Latvijā šobrīd ir minimāli.
Jūlijs, visticamāk, ir pēdējais mēnesis, kad gada inflācija Latvijā bija zem 1%. Pēc manām prognozēm jau augustā inflācija Latvijā atkal pakāpsies virs 1%, savukārt līdz gada nogalei tā atkal pārsniegs 2%. Vienlaikus straujš cenu kāpums nav gaidāms un šogad kopumā inflācija Latvijā varētu būt aptuveni 1,1-1,3%, savukārt nākamgad –2,5-3,0% robežās.