Menu
 

Viltīgās peļķes: kā pasargāt auto, dodoties pielijušās ielās

Šogad Latviju nav saudzējusi ne tikai krusa – arī spēcīgās lietusgāzes ir darījušas savu. Apdrošināšanas sabiedrībā “Balta” pieteikto atlīdzību apjoms par zaudējumiem, kas radušies, automašīnām iebraucot dziļās peļķēs, šī gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn ir pieaudzis 2,5 reizes. Apdrošinātājs atgādina – tuvojoties peļķei, autovadītājs redz ūdens virsmu, nevis bedri zem tās, un pastāv liela iespēja sabojāt automašīnas ritošo daļu, kā arī iedzīvoties citās likstās.

Lasīt vairāk...

Atkal Covid-19? Kā pasargāt sevi un citus

Sākoties rudens vīrusu laikam, arvien izplatītāki kļūst arī Covid-19 saslimšanu gadījumi. Kā tos atšķirt no saaukstēšanās un citiem vīrusiem? Kam pievērst uzmanību ārstēšanās procesā un kā neaplipināt apkārtējos?

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Rūpniecība finanšu tirgu ēnā

Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica t.s. bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz - par 0,3%.

Lasīt vairāk...

Asociācija "Ģimene": VISC ir pārkāpis virkni normatīvo aktu prasības

Biedrība “Asociācija “Ģimene”” iesniegusi sūdzību Valsts kontrolei un Finanšu ministrijai kā ES fondu Revīzijas iestādei par nesen Valsts izglītības satura centra (VISC) izstrādāto mācību materiālu “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes. Metodiskais līdzeklis ar videomateriāliem” atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem VISC projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) ietvaros. Biedrība oficiāli lūdz izskatīt un attiecīgi rīkoties minētās valsts iestādes.

Lasīt vairāk...

Kiberdrošības eksperti esam mēs visi

Ir pagājuši desmit gadi, kopš notika pirmā kiberdrošībai veltītā konference "Kiberšahs". Mēs visi, protams, pa šo laiku esam krietni izauguši – gan konferences rīkotāji, gan mūsu mērķauditorija. Un arī kiberuzbrucēji. Pēdējo pāris gadu laikā Krievijas aktivitātes Ukrainā un ar to saistītie kiberuzbrukumi ir piespieduši mūs risināt vēl nebijušus izaicinājumus un atrast veidus, kā kļūt spēcīgākiem, jo jebkurš konflikts ne tikai izraisa postu, bet arī veicina izaugsmi un attīstību.

Lasīt vairāk...

Ko atcerēties, par ko padomāt un ko darīt Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā

Jau vairāk nekā 90 gadus daudzviet pasaulē 4.oktobrī atzīmē Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu. Dzīvnieku aizstāvības ētika, tiesības, labturība un līdzīgi termini ir kļuvuši par daļu no mūsu ikdienas, arvien nostiprinoties pārliecībai, ka izturēšanās pret dzīvniekiem – dzīvām būtnēm – kā pret lietām nav pieņemama mūsdienu sabiedrībā.

Lasīt vairāk...

Ķermenis kā vienota sistēma: kāpēc slimības jāvērtē kā plašāku norišu izpausmes?

Mūsu ķermenis ir neskaitāmu, savstarpēji saistītu funkciju kopums, kur viena izpausme izraisa un ietekmē citas. Tāpēc ikviena jūtama novirze no mūsu ierastā, ikdienišķā stāvokļa – tas attiecas gan uz pašsajūtu, gan fiziskām un emocionālām izpausmēm – ir jāuztic pieredzējuša speciālista vērtējumam.

Lasīt vairāk...

Mākslīgais intelekts un finanšu krāpniecība: kā sevi pasargāt?

Mākslīgais intelekts pēdējo gadu laikā strauji pārņem visdažādākās sadzīves jomas un nozares – tas tiek izmantots ne tikai informācijas iegūšanai vai dokumentu sagatavošanai, bet diemžēl šo tendenču izmantošanā neatpaliek arī noziedznieki, krāpniecības shēmas īstenojot ar jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām.

Lasīt vairāk...

Pētījums: Gandrīz puse iedzīvotāju par bioatkritumu šķirošanas šķērsli uzskata konteineru trūkumu

Latvijā gandrīz puse (42%) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioatkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi eko" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs" ietvaros.

Lasīt vairāk...

Aptauja. Kā veicināt remigrāciju?

Pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem šā gada pirmajos divos ceturkšņos Rīgas plānošanas reģionā šovasar atgriezušies 85 remigranti, visā periodā kopš gada sākuma – 205 cilvēki. Tātad faktiski puse no tiem, kas atgriezās dzimtenē, to izdarīja vasarā. Visbiežāk atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Somijas, Dānijas. Ir arī tādi, kas pārceļas atpakaļ uz Latviju no Lietuvas un Igaunijas. Dažādus atbalsta veidus saņem ne tikai tie, kas vēl tikai plāno atgriezties, bet arī jau atbraukušie remigranti. 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.