Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.

Vasaras mēnešos strauji aug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni un pusaudži, pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes līdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Arvien pieaug arī ārstniecības iestādēs reģistrētas dažāda smaguma traumas, kuras bērni gūst, krītot un neapdomīgi pārvietojoties ar šiem braucamrīkiem. Liela nozīme ir vecāku iesaistei un priekšzīmei, izglītojot bērnus par drošu rīcību uz ceļa.

Gladiolas... Kādas, tās redzot, ir pirmās asociācijas? Pieļauju, manējās – jaunā skolas gada sākums – rezonēs gana daudzos. Manā bērnībā tās nozīmēja – skolas formas un meiteņu matos baltas lentes, zināmu svinīgumu un skaidru punktu vasaras brīvlaikam. Pieaugušo dzīvē to izjūt skolas vecuma bērnu vecāki, kad viņu mīluļi nonāk atkal “pie vietas”, bet pilnīgi izvairīties no skolas sākuma nevar neviens, kaut vai ar satiksmi Rīgā, kas kļūst “biezāka”.