Puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā vai telefoniski, savukārt 6% kļuvuši par krāpnieku upuriem, liecina bankas “Citadele” iedzīvotāju aptauja.
Infarkts var pārsteigt ne tikai cilvēkus, kuri ir riska grupā, piemēram, ar izteiktu virssvaru un kaitīgajiem ieradumiem, bet arī t. s. “svētdienas olimpiešus” – cilvēkus, kuri sporto reti, taču izvēlas nesamērīgi augstu slodzi. Turklāt, maldīgi tiek uzskatīts, ka fiziska darba darītājiem nav nepieciešamas sportiskas aktivitātes. Šāds darbs nereti var būt vienveidīgs, tāpēc fiziskas aktivitātes brīvajā laikā var palīdzēt atslogot muskuļus un stiprināt ķermeni kopumā. Lai samazinātu riskus, svarīgi izvairīties no pārmērībām jebkurā jomā un izvēlēties dozētas, pārdomātas un samērīgas slodzes.
Pēc piecu gadu perioda, kad PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem bija samazināta līdz 5%, plānots atkal atgriezties pie 21% likmes. Jau ziņots, ka ar to nav mierā nozares pārstāvji, kas uzskata, ka tas atkal veicinās ēnu ekonomiku.
Mēdz uzskatīt, ka ieguldījumi attiecas tikai uz turīgiem cilvēkiem – ja nav, ko ieguldīt, tad arī par ieguldījumiem interesēties nav jēgas. Tomēr eksperti uzsver – tas ir aplams pieņēmums, un ir vairāki būtiski iemesli, kādēļ ieguldījumos vismaz nedaudz vajadzētu orientēties ikvienam, bet it īpaši jauniešiem, kuri ir rokas stiepiena attālumā no pirmās algas.
Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un ir par to noraizējusies, tomēr lielākā sabiedrības daļa domā, ka personīgās rīcības ietekme uz šiem procesiem ir salīdzinoši maza, liecina sociālā uzņēmuma “Alter Labs” veiktā pirmā nacionālā šāda veida Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar vadošo vides pakalpojumu kompāniju “CleanR Grupa” un uzņēmumu “Lidl Latvija”.
Mācību gads rit pilnā sparā, kļūstot aktuālākai vienaudžu emocionālas pazemošanas problēmai internetā jeb kibermobingam. Ne visi vecāki zina, ka pret nepilngadīgu personu vērsta emocionāla vardarbība, pie kuras ir pieskaitāms kibermobings, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam ir sodāma rīcība, turklāt administratīvā un kriminālatbildība Latvijā iestājas jau no 14 gadu vecuma.
Katrā Latvijas mājoklī elektroinstalācijas (iekšējā elektrotīkla) pārbaude ir jāveic ne retāk kā reizi 10 gados – tas noteikts Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumos. Tomēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina par šādas pārbaudes obligātu nepieciešamību. Rudens, kas iezīmē gada tumšāko un drēgnāko posmu un līdz ar to – arī intensīvāku elektroierīču lietošanu ikdienā, ir īstais laiks, kad tam pievērst uzmanību. Kā norisinās elektroinstalācijas pārbaudes un kādi ir signāli, ka pārbaude jāveic nekavējoties?
Kāpu iekšā mašīnā pie vecās pasta ēkas Saulkrastos un pamanīju pie kantora slēgtajām durvīm vecenīti nervozi raustām durvis. Tādu ar kruķi, vecās bumbuļainās treniņbiksēs. Raibā vējjakā. Melnas brilles uz acīm. Nu tā uz gadiem 80+.
Runājot par pirmsskolas izglītību un bērnu attīstību, bieži tiek dzirdēts jēdziens – holistiska pieeja. Fokusējoties tikai uz akadēmiskajām prasmēm un zināšanām, pastāv risks piemirst svarīgus aspektus, kas ir nepieciešami, lai bērni attīstītos par vispusīgām personībām. Holistiskā pieeja nozīmē plašāku skatījumu uz bērnu attīstību, iekļaujot arī emocionālo, sociālo, fizisko un radošo pusi. Tas nav tikai izglītības veids – tas ir ceļš, kā veidot ciešas saites ar bērniem un palīdzēt viņiem kļūt par pašapzinīgiem, radošiem un empātiskiem cilvēkiem. Holistiskās pieejas nodrošināšanai ir svarīga arī droša vide, kurā veidot pamatus personības attīstībai.
Saeimas sēdē 5.oktobrī, debatējot par pazeminātas PVN likmes dārzeņiem tālāko likteni, “zaļzemnieku” pārstāvis Harijs Rokpelnis emocionāli raksturoja situāciju – acīmredzot budžetā –, ar kādu jaunā koalīcija saskaroties: “Ja notiek nelaime, ja cilvēks nokļūst nelaimes gadījumā, kas ir jādara? Ir jāaptur asiņošana, pēc tam varam ārstēt un rehabilitēt. Tas ir tas, kas šobrīd tiek darīts, – tiek novērsta asiņošana.”
Gada inflācija septembrī samazinājās līdz 3,3%, un tagad Latvijā tā ir zemākā Baltijas valstu starpā, Lietuvā inflācija ir samazinājusies līdz 3,6%, bet Igaunijā līdz 4,2%. Pašlaik cenu kāpums mūsu valstī ir lēnāks arī nekā vidēji eirozonā – ja harmonizētais cenu indekss Latvijā septembrī gada griezumā auga par 3,5%, tad eirozonā par 4,3%. Iepriekšējo reizi cenu kāpums Latvijā saudzīgāks par eirozonas vidējo bija 2021.gada martā.
