Menu
 

Jābūt gataviem, ka studiju process vairs nekad nenotiks pilnībā klātienē

Vēl tikai pirms diviem gadiem izglītībā bija specifiski pakalpojumi, ko piedāvāja vien dažas augstskolas, un procesi, kurus bija grūti iedarbināt, bet tagad tie kļuvuši par normu. Sākoties pulcēšanās ierobežojumiem, ieguvēji bija augstākās izglītības iestādes, kuras jau pirms pandēmijas piedāvāja tālmācības studiju programmas, bet nākotnē iegūs tie, kuri pēc iespējas ātrāk sapratīs, ka augstākā izglītība vairs nekad nebūs tāda, kā pirms pandēmijas, un studiju process nekad nebūs pilnībā klātienē. Tā vietā tiks piedāvāti dažādi kombinētie risinājumi un aizvien vairāk attīstīsies dažādas attālinātu apmācību formas, tai skaitā arī tālmācība.

Lasīt vairāk...

Ukraina pirms Zelenska ar kara elpu pakausī

Jau aptuveni desmit gadus Ukraina ir dzīvojusi uz pulvera mucas. Šai valstī esmu bijusi divreiz – 2012. un 2015. gadā, tātad divus gadus pirms Krimas aneksijas un gadu pēc. Abas reizes kā starptautiskais vēlēšanu novērotājs. Tās bija divas dažādas Ukrainas. Atceroties novērojumus un pāršķirstot piezīmes, pārsteidz un arī nepārsteidz, ka tagad Ukraina cīnās tik sīksti – par mums visiem.

Lasīt vairāk...

Pieci psihoterapeita padomi, kas veicinās Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanos sabiedrībā

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, viņu skaitam palielinoties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk. Lai veicinātu ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, sadarbojoties ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju, bērnu un pusaudžu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu, ir apkopojis piecus vērtīgus padomus, ko ikdienā var izmantot gan pedagogi, gan bēgļus uzņemošie Latvijas iedzīvotāji un sabiedrība kopumā.

Lasīt vairāk...

Vaidere: Tūlīt jāievieš maksimālas sankcijas pret Krieviju

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa nekavējoties noteikt ļoti stingras sankcijas pret Krieviju, ieskaitot pilnīgu energoresursu importa aizliegumu. “Gandarījums, ka izdevās pārliecināt kolēģus atbalstīt arī gāzes embargo. Lai apturētu smagos Krievijas kara noziegumus Ukrainā, ES pret agresoru jāizdara maksimāls spiediens un jāpārtrauc jebkādā veidā papildināt Kremļa budžetu. Tikmēr jaunākās ES sankcijas ir pārāk vājas. Turpināt pirkt Krievijas naftu un gāzi šajos apstākļos ir amorāli,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP grupa), kura bija viena no rezolūcijas virzītājām.

Lasīt vairāk...

7.aprīlī – Pasaules veselības diena. Kā apkārtējā vide ietekmē mūsu veselību?

Kopš 1948. gada 7. aprīļa, kad dibināja Pasaules Veselības organizāciju, svin arī Pasaules veselības dienu. Šogad tās galvenā tēma ir “Mūsu planēta, mūsu veselība”, lai mudinātu sabiedrību pievērst uzmanību tam, kādu ietekmi uz cilvēka veselību rada vides piesārņojums.

Lasīt vairāk...

Finansists: Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi. Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Lasīt vairāk...

Cik daudz plastmasas ir "eko" materiālos?

Šobrīd tirgū ir pieejami “eko” materiāli no koksnes, kas tiek līmēti ar poliuretāna jeb PUR līmēm. Poliuretānu ražošanā galvenā izejviela ir izocianāti. Izocianāti ir bīstama ķīmiska viela. Liela daļa izocianātu pat nelielās koncentrācijas jutīgiem cilvēkiem var izsaukt spēcīgas alerģiskas reakcijas, tai skaitā, smagas elpošanas komplikācijas un daļa izocianātu tiek uzskatīti par kancerogēnu vielu.

Lasīt vairāk...

Labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv" sniegusi iespēju 32 sociālā riska grupas jauniešiem bez maksas apgūt digitālās prasmes

Sadarbībā ar piecām valstīm kopš 2018.gada labdarības organizācija “Palīdzēsim.lv” īstenojusi starptautisku projektu “CODE”, sniedzot jauniešiem iespēju bez maksas apgūt grafiskā dizaina, 3D un animācijas pamatus. Ikdienā labdarības organizācija “Palīdzēsim.lv” sniedz atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī sociālā riska grupas jauniešiem.

Lasīt vairāk...

Eksperte: Seniori un cilvēki pilnbrieda vecumā šobrīd vairāk pakļauti dezinformācijas riskiem

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kad sastopamies nevis ar tās trūkumu, bet izaicinājumu – saprast kam varam uzticēties, bet kas – apšaubāms un pat kaitniecisks. Šādā kontekstā visbiežāk Latvijas politiskajā retorikā tiek paustas publiskas bažas par jauniešiem, kam salīdzinoši īsās dzīves pieredzes dēļ šķietami varētu būt nepietiekamas analītiskās spējas šādas informācijas izvērtēšanai. Uzdrošinos to apstrīdēt un par visievainojamāko sabiedrības grupu izvirzīt iedzīvotājus vecumā no 50 gadiem un vecākus. Tieši rūpes par cilvēku brieduma gados un senioru medijpratību ir jāizvirza par vienu no Latvijas mediju komunikācijas prioritātēm, kur savs ieguldījums ir jāsniedz gan jauniešiem, gan tradicionālajiem medijiem, gan valsts institūcijām un pašvaldībām.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.