Mūsdienu populārākās latviešu grupas “Prāta vētra” dziesmā “Mana dziesma” ir vārdi: “Neviens manā vietā to nedziedās.” Neviens manā vietā manu dziesmu manā valodā nedziedās… Dziesma ļoti trāpīgi uzrunāja daudzus, to ir izpildījis pat Dziesmu svētku kopkoris. Tā ir pelnīti iemīļota, jo līdzās sirsnīgiem vārdiem un lipīgai melodijai, uz ko “Prāta vētra” ir tik meistarīga, tā nes kādu svarīgu vēstījumu: “mans” nozīmē ne tikai manu privilēģiju, bet arī atbildību.

Tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam, kad epidemioloģiskie ierobežojumi beidzot ir atcelti un dzīve solās atgriezties ierastajās sliedēs, iedzīvotāji aktīvi plāno savu atpūtu, cenšoties pēc iespējas izbaudīt un krāšņāk piepildīt katru dienu.

Pēc kara sākuma Ukrainas valsts iestādes ir piedzīvojušas plašus kiberuzbrukumus, tajā skaitā arī tādus uzbrukumus, kas tika veikti pirmo reizi vēsturē, piemēram, ļaunprogrammatūras uzbrukums elektroenerģijas infrastruktūrai ar mērķi atslēgt elektrību lielam iedzīvotāju skaitam. Šķiet, neviens vairs neuzdod jautājumu par to, vai karš Ukrainā ietekmē arī mūs, Latvijā, taču vēl nereti nākas dzirdēt, ka Latvija nav kiberuzbrucēju mērķis. Vai tā tiešām ir?

Visos laikos pasaulē dzīvojuši cilvēki, kam ir un kam nav vienalga, kas notiek ne vien paša ķēķī, bet sabiedrībā kopumā. Starp tiem, kam nav vienalga, savukārt ir tādi, kas vai nu celsies, vai arī necelsies kājās, lai nepieļautu neatgriezeniskas kļūdas. Inga Bite ir starp tiem, kas nepaliek malā. Gan kā juriste ar cienījamu pieredzi, gan kā 11. un 12. Saeimas deputāte viņa ir piedalījusies un turpina piedalīties arī likumdošanas procesā. Ģimene un valsts kā mājas ir viņas prioritāte.