Skanēs ciniski, bet karš Ukrainā un tā atbalsis mūsmājās jau kļūst par ikdienu. Lielais mērķis ir šaušanas un cilvēku slaktēšanas Ukrainā apturēšana, taču, kad tas notiks, var tikai minēt. Cerība ir vienmēr, un to nedrīkst zaudēt pat visdrūmākajos brīžos. Taču dažreiz ir grūti šo cerību saglabāt.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis jaunus izaicinājumus Latvijas ekonomikai, un rūpniecībā ir jāmeklē jauni izejvielu avoti, kā arī noieta tirgi. Ražotāju cenu inflācija Latvijai jau līdz šim bija sasniegusi 25 % un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā finanšu tirgos ir būtiski augušas metālu, energoresursu un citu izejvielu cenas. Vienlaikus vietējais un ārējais pieprasījums rūpniecībā joprojām ir spēcīgs, un gada sākums Latvijas rūpniecībā ir bijis pietiekami veiksmīgs.
Ņemot vērā augstās energoresursu cenas, iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar augstu energoefektivitāti un ekonomiski izdevīgu apkures risinājumu. Kā pēc bankas novērojumiem mainījušās iedzīvotāju izvēles un kādi siltuma enerģijas avoti šobrīd ir populārākie?
Visbiežāk pavasarī savilkta kakla un spranda gadījumā tiek vainots skarbais vējš, caurvējš, pirmo dārza darbu radīts problēmu kopums vai sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids. Bet tie nav vienīgie iemesli. Sāpes kakla apvidū jūtamas arī, ja ir sākusies infekcija (meningisms), kuru neārstējot vai nepareizi ārstējot, var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās.
Jokojot nereti mēdzu teikt, ka viens no sarežģītākajiem mācību priekšmetiem latviešiem ir tieši dzimtā valoda. Tās apguvi būtiski ietekmē arī sociālo mediju lietošanas paradumi – saīsinājumi un vārdu aizstāšana ar emocijzīmēm no sociālajiem medijiem iezogas arī citos saziņas kanālos. Laikā, kad dzīves temps kļūst tikai ātrāks, mums nevajadzētu aizmirst par valodas kopšanu un arī, veicot ierakstus sociālajos medijos, jādomā par to, lai rakstītais būtu literārā valodā, bez kļūdām. Labais piemērs jārāda arī mediju pārstāvjiem.
Skolotāja profesija mēdz ietvert dažādus izaicinājumus, ar kuriem nākas saskarties ik dienu, taču kā jebkurai profesijai tai ir savi plusi un mīnusi. Katram skolotājam ir savs stāsts, tādēļ, lai plašāk izzinātu skolotāja profesiju, savā pieredzē dalās projekta “Mācītspēks” skolotāji Kristaps Dzilna, Artūrs Ausējs, Zane Tikuma un Zaiga Romanovska.
Ar prieku sekojot pārmaiņām dabā un izbaudot garāku gaišo diennakts laiku, jāatceras – pavasarīgais krāšņums, kas priecē mūsu acis, var tām arī nodarīt pāri, ja būsim nevērīgi. Smilšu grauda radīta trauma no putekļu mākoņa ielās, mājās piemirstas saulesbrilles, garās stundas pie datora ekrāna… Ir viegli īstenojami padois acu veselības profilaksei un labas redzes saglabāšanai. Galvenais – šos pamata principus jāsāk likt lietā ikdienā pēc iespējas agrāk, negaidot, kamēr jūsu acis sāk “sūdzēties”!
Apkopojot AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) statistiku un bankas “Citadele” datus par Baltijas iedzīvotāju paradumiem finanšu pakalpojumu izmantošanā, secināts, ka iedzīvotāji bankās vēršas pēc patēriņa kredīta lielāku mērķu īstenošanai, savukārt pie ātro kredītu devējiem – nelielām summām, tomēr salīdzinoši biežāk.
Principā mēs zinām, kas ir karš. Teorētiski. Daudziem vecvecāki ir stāstījuši savas bērnības atmiņas par karu, esam piedalījušies dažādās izglītojošās aktivitātēs, kas saistītas ar valsts svētkiem – Lāčplēša dienu 11. novembrī. Mums, kas esam auguši mierā, turklāt vismaz otrajā paaudzē, liekas, ka karš ir kaut kas vēsturisks, kaut kas tāds, kas pie mums pat teorētiski nav iespējams. Daudzi ir piemirsuši, ka okupācijas armija ļoti nelabprāt atstāja jau pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem neatkarību atguvušo Latviju. Daudzi ir piemirsuši, ka, sabrūkot padomju monstram, vairākās vietās izcēlās kari, tomēr tas bija attālu no mums. Ak, jā, ir jau tās pastāvīgi karojošās valstis, par kurām stāsta televīzijā vai internetā. Bet kāds mums ar to sakars?
Pāreju uz vasaras laiku Eiropas valstis ieviesa pagājušajā gadsimtā, lai taupītu energoresursus, jo īpaši kara laikā. Sākotnēji šādu kārtību Pirmā pasaules kara laikā ieviesa Vācija un Francija, lai taupītu ogles, īpaši tās, kuras izmantoja apgaismošanai, tomēr pēc kara lielākā daļa valstu no sezonālās laika pielāgošanas atteicās.
Ikdienas gaitās un rutīnā neaizdomājamies par to, ko darītu, ja nokļūtu situācijā, kurā vajadzētu sniegt pirmo palīdzību. Tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā, noskaidrots pērn “Kantar TNS” aptaujā. Kas ir būtiskākās lietas, ko ikvienam vajadzētu atcerēties par pirmās palīdzības sniegšanu un kam ir jābūt pirmās palīdzības aptieciņā?
