Ikdienas gaitās un rutīnā neaizdomājamies par to, ko darītu, ja nokļūtu situācijā, kurā vajadzētu sniegt pirmo palīdzību. Tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā, noskaidrots pērn “Kantar TNS” aptaujā. Kas ir būtiskākās lietas, ko ikvienam vajadzētu atcerēties par pirmās palīdzības sniegšanu un kam ir jābūt pirmās palīdzības aptieciņā?
Salīdzinot ar gada pirmajiem diviem mēnešiem, martā par 70% pieaudzis apdrošināšanas sabiedrībā “Ergo” pieteikto KASKO atlīdzību skaits par vējstiklu bojājumiem, kurus braucot izraisījis, citas automašīnas pacelts, stiklā ielidojis akmens. Pērn kopumā saņemti vairāk nekā 1400 šāda veida pieteikumu, par kuriem atlīdzībās izmaksāti 462 000 eiro.
Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē visizplatītākā redzes problēma ir tuvredzība jeb miopija. Viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa šo redzes defektu, ir pārāk liela acu slodze, veicot darbu tuvumā – lasot grāmatas, rakstot pie galda un veicot citus smalkus darbus, kā arī pavadot daudz laika pie viedierīcēm, neievērojot ieteiktās atpūtas pauzes.
Attīstoties tehnoloģijām un pilnveidojoties digitālajām iespējām, mainās arī citas nozares, tostarp grāmatvedība. Pieredzes bagātākie grāmatveži noteikti atceras laikus, kad virsgrāmata tika aizpildīta ar roku, arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tika iesniegtas atskaites papīra formātā, stāvot rindā pat vairākas stundas. Šobrīd grāmatveži var izmantot arī mākoņdatošanas pakalpojumus, taupot laiku un strādājot no jebkuras vietas pasaulē. Tas nozīmē, ka grāmatvedība vairs nav iedomājama arī bez digitālajām prasmēm.
Latvijas sabiedrība daudzu gadu laikā pierādījusi, ka spēj vienoties kopīgiem pasākumiem, lai speciāli rīkotās talkās sakoptu apkārtējo vidi un atbrīvotu to no atkritumiem. Taču tam ir lielāka vērtība, ja tas tiek darīts katru dienu, turklāt talku ieviešot ne tikai vidē, bet arī savos paradumos un atkritumu konteinera saturā.
Zinātni attīsta vēlme radīt jaunus ieročus. Kad ieroči ir radīti, tos mēdz pielāgot arī citām nozarēm. Piemēram, ir ne tikai kodollādiņi, bet arī kodolelektrostacijas.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieaugušas degvielas cenas un patēriņa cenu inflācija tuvojas 10%, taču aktivitāte Latvijas ekonomikā pagaidām nav samazinājusies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī mazumtirdzniecības fiziskais apgrozījums Latvijā, neņemot vērā cenu kāpumu, pieauga par 9,4% salīdzinājumā ar 2021.gada februāri. Neskaitot autodegvielu, mazumtirdzniecības pieaugums sasniedza pat 22,7%, kamēr degvielas patēriņš saruka par 0,3%.
No vēlēšanām uz vēlēšanām pieaug to vēlētāju skaits, kuri neplāno piedalīties vēlēšanās, jo uzskata, ka tam nav jēgas un nekas nemainīsies. Ja 2018.gadā pirms 13.Saeimas vēlēšanām šādi domāja 20% respondentu, tad šogad šādi uzskata jau 36% no vēlētājiem, kuri norādījuši, ka 1.oktobrī plānotajās 14.Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies vai vairāk ticams, ka nepiedalīsies, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" šā gada februārī veiktā vēlētāju aptauja.
Desmitā daļa (11%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmē viņi veido pārtikas un citu sadzīves preču uzkrājumus, t.i., iegādājas vairāk pārtikas un citas preces, nekā tas ir nepieciešams lietošanai ikdienā, liecina veiktā iedzīvotāju aptauja. Piektā daļa (21%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka vienu vai vairākus produktus ir iegādājušies lielākā apjomā, nekā tas ir nepieciešams ikdienas patēriņam, savukārt divas trešdaļas (66%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka produktu patēriņa paradumi nav mainījušies.
Pārāk ilgi turpinās nežēlīgā cilvēku iznīcināšana gan ar bumbām, gan aukstumu un badu Ukrainā! Tas rada dziļas sāpes un milzīgu līdzjūtību pret šiem nevainīgajiem upuriem. Tai pašā laikā tas rada arī bezspēcīgu sašutumu un naidu pret tiem, kas ir atbildīgi par šīm zvērībām, un tiem, kas tās īsteno.
Privātās automašīnas iegāde Latvijā pieskaitāma pie ilgtermiņa pirkumiem, kam lielākā daļa cilvēku ņem aizdevumu vai tērē savus iekrājumus. Automašīnas arī pie mums tiek mainītas vidēji ik pēc trīs līdz pieciem gadiem, tātad vienam transportlīdzeklim salīdzinoši īsā periodā var vairākas reizes mainīties īpašnieki. Neviens nevēlas investēt precē, kas neatbilst gaidām vai pārdošanas brīdī sniegtajai informācijai. Kāds ir pircēju tiesības, ja tiek pirkts jau lietots auto?
