Menu

 

Ja nepaužam savu nostāju, mums nav tiesību sūdzēties

2022.gads ir Eiropas Jaunatnes gads, kurā īpaša uzmanība tiek veltīta jauniešu iesaistei lēmumu pieņemšanā un pilsoniskajai aktivitātei. Šis ir īstais brīdis, lai jaunieši aktīvi paustu savu viedokli par dažādām tēmām – sākot no klimata krīzes līdz demokrātijas stiprināšanai. Vienlaikus šis ir arī piemērots brīdis, lai apzinātos, ka pilsoniskās brīvības nav pašsaprotama lieta, kas pieejama katram, tāpēc mēs nedrīkstam izniekot savas iespējas.

Lasīt vairāk...

Inovācijas – arī piemājas dārziem

Aizvadītajā desmitgadē medijos daudz ir diskutēts par inovācijām, to nozīmi un lomu kā ikdienas dzīves komforta nodrošināšanai, tā uzņēmējdarbības eksporta potenciāla veicināšanā, kas tieši tiek saistīts ar sabiedrības un valsts sociālekonomisko izaugsmi. Diemžēl šīs diskusijas lielākoties apraujas ar inovāciju aplūkošanu programmēšanas, sadzīves elektrotehnikas un autotransporta ražošanas nozarēs, lai gan inovācijas aptver ikvienu mūsu dzīves sfēru.

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Priedols: Dezinformācijas un liela informācijas apjoma paradokss

Cilvēki savas esības laikā ir radījuši ārkārtīgi daudz informācijas, un, loģiski spriežot, šķiet, ka nekad vēl nav bijis tik piemērots laikmets, lai visi cilvēki vienotos, ka zils nav zaļš un Zemeslode riņķo ap Sauli nevis otrādi. Taču tas nav nebūt tik vienkārši vai pat vispār iespējams.

Lasīt vairāk...

Aptauja Saulkrastos. Ko jums nozīmē ģimene?

Starptautiskā ģimenes diena ir kalendārā atzīmēta svinama diena, ko pēc īpaša ANO lēmuma kopš 1994. gada atzīmē 15. maijā. Latvijā to svin kopš 2007. gada. Jebkura valsts ir ieinteresēta stipru un kuplu ģimeņu atbalstīšanā, jo tā nav tikai tukša frāze par stiprām ģimenēm, kas veido stipru valsti. Arī katra cilvēka dzīvē ģimenei ir ļoti īpaša vieta, to veido īpaši tuvi cilvēki, un ir labi, ja cilvēki ģimenē mācās to, ka ne visu nosaka viņu personīgās tieksmes un vēlmes.

Lasīt vairāk...

Ieva Tetere: Ar vēju parkiem būs par maz – patēriņam jākļūst inteliģentākam

Pirms gada “SEB banka” pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Lasīt vairāk...

Kā palīdzēt organismam ātrāk atjaunoties pēc traumas?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Tipiskākās kļūdas, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā.

Lasīt vairāk...

Mežu atjaunošana – ieguvums ikvienam īpašniekam un sabiedrībai kopumā

Mežs ir viena no Latvijas bagātībām. Lai to vairotu, mežu īpašniekiem ir jārēķinās ar pienākumu rūpēties par savu mežu. Rūpes nozīmē gan meža kopšanu, gan savlaicīgu atjaunošanu pēc izstrādes darbiem, audzējot un iekopjot veselīgu, kvalitatīvu un produktīvu mežaudzi. Izpildot šo pienākumu, meža īpašnieks var nodrošināt papildus ienākumus gan sev, gan nākamajām paaudzēm, kā arī padarīt Latviju zaļāku un sakoptāku.

Lasīt vairāk...

"Sadales tīkls": Šogad saimniecisko darbu laikā elektrotīkls bojāts vidēji divas reizes dienā

Iestājoties siltajam laikam, arvien aktīvāk norit būvniecības, lauksaimniecības un cita veida saimnieciskie darbi ar specializēto tehniku, kuru laikā var tikt radīti bojājumi elektrotīklam – pārrauti kabeļi un gaisvadu līnijas, bojāti balsti, apakšstacijas, kā arī uzskaites un kabeļu sadalnes, radot klientiem elektroapgādes pārrāvumus. Šī gada četros mēnešos, no janvāra līdz aprīlim, AS "Sadales tīkls" reģistrējusi pavisam 202 trešo personu darbības rezultātā izraisītus elektrotīkla bojājumus jeb vidēji divus šādus gadījumus dienā.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Austrumi aizveras. Par ārējo tirdzniecību 2022.gada martā

Martā ir sasniegts gan visu laiku lielākais eksporta, gan importa apjoms. Tas ir ļoti neparasts notikums, jo parasti ārējās tirdzniecības rekordi krīt rudenī. Latvijas eksports martā sasniedza 1753,9 miljonus eiro. Sezonāli izlīdzinātajos datos iepriekšējais rekords, kas bija mēnesi iepriekš, ir pārsniegts par 3,8%. Imports izlīdzinātajos datos pret līdz šim augstāko punktu (arī pirms mēneša) ir audzis pat par 9,0%. Savukārt gada laikā, salīdzinot ar pērno martu, eksports un imports ir auguši attiecīgi par 31% un 43%.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.