Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek. Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Nogāžot ideoloģisko, militāri agresīvo, okupāciju slavinošo skulptūru ansambli Pārdaugavā, liela daļa sabiedrības uzgavilēja un sajuta atvieglojumu plecos – kā pēc ilgi ciestas un smagas pāridarījuma nastas. Par to, ka jāatbrīvojas no pagātnes ļaunajiem rēgiem, šķiet, neviens mūsu valstij lojāls cilvēks nešaubās. Tāpat kā diez vai gribētos piedzīvot to, ka pieminekļi pazudīs, bet līdz kaulu smadzenēm iezīstā, granītā iekaltā ideoloģija nezudīs, gluži otrādi, nav izslēgts, ka šur tur tā iegūs otro elpu.

Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Kamaniņu braucēja Vera Zozuļa savulaik kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kas izcīnīja zelta medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. Veras Zozuļas triumfa diena bija 1980. gada 16. februāris, kad viņa uzvarēja Amerikas Savienotajās Valstīs, Leikplesidā, notiekošajās 13. ziemas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, tolaik brīvas Latvijas vēl nebija, mūsu sportisti startēja zem PSRS sarkanā karoga. Taču tas nemazināja mūsu tautas prieku par sportistu sasniegumiem.