Minos ar velosipēdu pa tukšu ielu, un kādā brīdī aizmugurē cieši pielipinājās viens kašķīgs, bārdains parketnieks. Sāku skatīties, ko grib. Šis beidzot piebrauc blakus, atrauj logu un kliedz, kāpēc es traucēju satiksmi, lai braucu pa otru pusi, kur ir veloceļš.

Mācību gads noslēdzies. Bērni priecīgi par atpūtu un gatavi saukt: “Lecam iekšā vasarā un... ūdenī!” Protams, atpūta pie ūdens un uz ūdens ir neatņemama vasaras mēnešu sastāvdaļa. Diemžēl eksperti ir satraukti un atgādina, ka Latvija joprojām “attaisno” slīcēju lielvalsts statusu. Zane Gemze, viena no biedrības “Peldēt droši” dibinātājām, norāda: mēs stabili ieņemam pirmo vietu Eiropā noslīkušo skaita ziņā. Katru gadu mēs zaudējam turpat simt divdesmit dzīvību. Zanes lielākais sapnis ir panākt, lai katrs bērns Latvijā mācētu peldēt. Tas maksimāli novērstu bērnu slīkšanu un samazinātu bēdīgo statistiku noslīkušo ziņā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušajā nedēļā pirms otrā lasījuma skatīja izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz aizliegumu mācīties tālmācībā 1.-6. klasē, izņemot, ja bērns ar ģimeni dzīvo ārvalstīs. Kamēr deputāti sola vēl diskutēt, zināšanas, kas gūtas darbā ar bērniem un jauniešiem, kā arī kolēģu pieredze liecina, ka tālmācība var būt ļoti noderīga un nepieciešama. Turklāt, nav iespējams izmantot vienu mērauklu visiem bērniem, nosakot vecuma slieksni – katrs bērns ir individuāls un katra situācija ir jāskata atsevišķi.

Tuvojoties balsošanas dienai, partijas arvien vairāk izceļ savus solījumus un iepriekšējos darbus. Iedzīvotāji toties ziņo: tās, kurām nav ne tālejošas programmas, nedz arī redzamu paveikto darbu, nolaidušās līdz sabiedrības tracināšanai ar lietām, par kurām būtu jāspriež ar īpaši vēsu galvu.