Menu
 

Aptauja. Kādus personvārdus jūs ieteiktu dod bērniņam?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nākamnedēļ vispopulārākais vārds ir Alise (6557). No nākamnedēļ kalendārā iekļautajiem vārdiem populāri ir arī vārdi Silvija (3477), Enija (1452) un Austra (1193). Savukārt visretāk Latvijā izplatīti tādi nākamnedēļ kalendārā iekļauti personvārdi kā Gotfrīds (20), Centis (26), Laimrota (28), Auce (50), Elmīra (51) un Aurika (90).

Lasīt vairāk...

Ko pārrunāt ar bērniem, lai brīvlaika aktivitātes nebeigtos ar traumām?

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, kad bērni pavadīs laiku dažādās aktivitātēs gan ārā, gan iekštelpās, ir vērts pārrunāt ar bērnu drošības noteikumus, lai brīvlaika aktivitātes nenovestu pie traumām.

Lasīt vairāk...

PTAC par klupšanas akmeņiem apdrošināšanas līgumos

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arvien biežāk saņem patērētāju iesniegumus un sūdzības saistībā ar apdrošināšanas jomu - apdrošināšanas pakalpojumiem, noslēgtajiem līgumiem, atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju praksi.

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomika šobrīd neaug, bet arī nekrīt

Latvijas ekonomika šobrīd neaug un nekrīt, un aizvadītais gads ekonomikā ir noslēdzies ar nelielu recesiju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,1 % salīdzinājumā ar 2022. gada pēdējo ceturksni, savukārt pērn kopumā Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,3 %.

Lasīt vairāk...

Pētījums: 53% autovadītāju uzskata, ka riskus uz ceļiem rada braukšanas kultūra

Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli. Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Lasīt vairāk...

Jānis Dimants: Kas mums bijis un kas ir, kas biedē un kas dziedē

“Kopā ar Ukrainu līdz uzvarai!” Nepārprotami bija jaušams, ka todien tik bieži dzirdētie vārdi nāk no sirds. Un mītiņā pie Brīvības pieminekļa vizuāli pasniegtais “Putins ir bende” – tikpat nepārprotams dusmu izvirdums. Atzīmējot divus gadus, kopš Krievija sāka karu Ukrainā, daudzo un dažādo pasākumu atspoguļošanā visas diennakts garumā no medijiem jo spilgti izcēlās Latvijas Televīzija ar kulmināciju emocionāli pārpilnajā koncertā “Kopā ar Ukrainu”. Bet pašam sanāca tā, ka, ik pa brīdim izslaukot miklumu acīs, ļāvos arī aizklīst kaut kur vēstures plašumos.

Lasīt vairāk...

Aptauja: Teju piektā daļa autovadītāju uz vasaras riepām pāriet jau martā

Laikapstākļi martā mēdz būt mainīgi – brīžiem spīd saule, bet jau pēc mirkļa var sākties spēcīgs putenis, taču, neraugoties uz to, 17% autovadītāju steidz mainīt ziemas riepas uz vasaras riepām tiklīdz tas ir oficiāli atļauts – jau martā. 59% vadītāju riepas maina aprīlī, bet 15% - maijā. 8% autovadītāju atzīst, ka visu gadu brauc ar ziemas riepām, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Baudiet, kamēr tas turpinās

2023.gadā Latvijā bija spēcīgs algu kāpums, kas turklāt diezgan vienmērīgi aptvēra gan dažādas nozares, gan reģionus. Nodarbinātība pērn bija stabila, bet kopējais algu fonds auga pat nedaudz straujāk nekā vidējās algas. Stāstu par vispārējo un spēcīgo labklājības kāpumu bojā tikai inflācija. Par laimi nominālo algu kāpumu dzīves dārdzības pieaugums neapēda pilnībā. Salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, uzzinām, ka algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%.

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Darba samaksa nevar augt bez ekonomikas

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas ekonomika faktiski nav augusi, taču darba tirgu un algu dinamiku Latvijā tas pagaidām nav būtiski ietekmējis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, darba samaksa Latvijā turpina strauji palielināties, un 2023. gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,6 % salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo ceturksni, sasniedzot 1610 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pērn kopumā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,9 %,  un vidējā darba samaksa ir jūtami augusi visās tautsaimniecības nozarēs.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.