No kabatas lukturīša līdz elektroauto – bateriju neaizstājamā loma cilvēka dzīvē ^{Apriņķis.lv}

Baterijas stāsts

Baterija ir neliela ierīce, kas, izmantojot ķīmiskos procesus starp dažādām vielām, rada elektrību. Dažādu bateriju darbības principi atšķiras cits no cita – dažas baterijas var tikt atkārtoti uzlādētas, piemēram, viedtālruņa baterija, taču citas ir tikai vienreiz lietojamas, piemēram, “pirkstiņbaterijas”, ko izmantojam dažādās mājas ierīcēs vai rotaļlietās.

Pirmā baterija tika radīta 1800. gadā, kad fiziķis Alesandro Volta izgudroja galvanisko jeb Voltas bateriju, kas sastāvēja no vara un cinka disku pāriem, kuri atdalīti ar sālsūdenī mērcēta auduma vai kartona kārtām. Sākotnējam modelim tika pamanītas dažādas nepilnības, kuras vēlāk risināja vēl citi zinātnieki, laika gaitā izveidojot tādas baterijas, kādas izmantojam vēl šodien.

Bateriju neaizstājamā vieta mūsdienu pasaulē

Ikdienas gaitās cilvēki nemēdz domāt par to, cik daudz mēs nespētu darīt, ja baterija nebūtu izgudrota. Piemēram, pateicoties baterijām, 1898. gadā Ņujorkā tika izgudrots pirmais kabatas lukturītis, no kura laika gaitā izveidojās arī halogēnā spuldze un LED lampiņas, kuras šobrīd nodrošina gaismu vairumā telpu, kurās uzturamies ik dienu. Tāpat baterijas ir izglābušas vairākus tūkstošus dzīvību visā pasaulē, jo tās ļāva zinātniekiem izgudrot mākslīgo sirdi. Šī ierīce katru nakti tiek uzlādēta, lai dienas laikā nodrošinātu cilvēka ķermeņa vienmērīgu darbību.

Nelielās baterijas ieņem svarīgu lomu arī bērnu dzīvē, jo bez tām nedarbotos lielākā daļa no mūsdienu rotaļlietām. Baterijas ļauj spēļmantiņām kustēties, runāt, pārvietoties un dejot. Savukārt pieaugušo cilvēku dzīves nav iedomājamas bez automašīnām, un šo nozari aizvien straujāk pārņem elektroauto, kuru darbība arī atkarīga no jaudīgiem un ietilpīgiem akumulatoriem. Tieši tādēļ mūsdienu zinātnieku lielākais izaicinājums saistās ar tādas baterijas izgudrošanu, kas spēj nodrošināt ierīču darbību vairākas diennaktis, un pie tā katru dienu strādā neskaitāmas pētnieku grupas visā pasaulē.

Tālruņu baterijas

Pirmais telefons tika izgudrots jau 19. gadsimtā, un līdz pat šim brīdim tikai daži citi izgudrojumi ir tik lielā mērā pārvērtuši cilvēku dzīves. Sākotnēji telefonu izmantot bija iespējams, tikai atrodoties mājās vai darbā, tāpēc ar laiku cilvēki meklēja iespējas izveidot pārvietojamu saziņas līdzekli. Pirmais sasniegums šajā lauciņā bija jau 20. gadsimta 40. un 50. gados Zviedrijā, kad tika izveidots pirmais mobilā tālruņa prototips, kas svēra 40 kg un maksāja tikpat cik automašīna. Divdesmit gadu laikā mobilā tālruņa svaru izdevās samazināt līdz 800 gramiem, kas vēl aizvien ir prātam neaptverami, salīdzinot to ar mūsdienu viedtālruņiem, kuru svars vairs nepārsniedz 200 gramu.

Mūsdienās viedtālrunis ir kā neskaitāmas ierīces vienā: telefons, fotokamera, navigācijas sistēma, dators ar pieeju internetam, diktofons – tas viss ir ietilpināts kabatas izmēra ierīcē. Taču pat tik daudzveidīga ierīce nav lietderīga, ja tai trūkst elektrības, un tā enerģija, kas uzkrāta baterijā, tiek iztērēta zibenīgā ātrumā. Tieši tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem telefonu ražotāju vidū ir akumulatoru ietilpības uzlabošana.

Šādas iespējas ļauj novērtēt to, cik tālu tālruņi ir attīstījušies kopš pirmās izgudrotās ierīces, un saprast, ka mūsu dzīves ievērojami mainītos bez tik izmēros neliela izgudrojuma kā baterija.