Sparīga čāpošana ūdenī – jauns sports un veselīga aktivitāte Apriņķis.lv
- Autors: Liena Trēde

Latvija var lepoties ar jūras krasta līniju gandrīz 500 kilometru garumā. Lai arī šur tur jūra savu daļu ir paņēmusi jeb tā pamatīgāk iegrauzusies arī sauszemē, tomēr tāpat ir zonas ar platām baltsmilšu pludmalēm, kas tikpat rāmās pārejās turpinās arī tālāk zem ūdens. Un tieši tādas ir ideālas pludmales salīdzinoši jaunam, Francijā 2004.–2005. gadā dzimušam sporta veidam, ko latviski varētu dēvēt par ūdens pastaigu vai iešanu (angļu valodā aqua walking, franču valodā longe-cōte).
Uzcēla no slimības gultas
Maija beigās Apšuciemā divu dienu garumā norisinājās Kurzemes plānošanas reģiona un asociācijas «Lauku ceļotājs» organizēta starptautiska konference, kas bija veltīta pārgājieniem un to pieejamībai šī vārda visplašākajā nozīmē. Un viena no aktivitātēm bija iepazīšanās ar šo interesanto sporta veidu. No šīs nodarbes dzimtenes, proti, Francijas, bija ieradušies ūdens staigāšanas vēstneši, kuri dalījās ar īpašiem, dziļi personīgiem stāstiem par to, kas reiz viņus pašus pamudinājis pievērsties šim sporta veidam.
Sofija Čipone (Sophie Chipone) savulaik cīnījusies ar nopietnu slimību. Ārstēšanās bijusi smaga un ilgstoša, un tās rezultātā sieviete ievērojami pieņēmusies svarā. Trūcis enerģijas arī pavisam vienkāršām ikdienas aktivitātēm – staigāšanai, kāpšanai augšup un lejup pa kāpnēm un tamlīdzīgi. Vēl smagāk tas bijis tāpēc, ka iepriekš viņa bijusi gana sportiska – aizrāvusies ar tādiem akadēmiskiem sporta viediem kā teniss un golfs. – Tas tiešām bija brīnums. Es sajutos uz pusi vieglāka, un pazuda sāpes!– par savām pirmajām sajūtām, hidrotērpā iebrienot aukstajā okeānā, stāsta Sofija.
Viņu šī aktivitāte un vēlāk arī sporta veids (Sofija pārstāv klubu, kas organizē sacensības un apmācības) vistiešākajā veidā piecēlis no slimības gultas, atgriezis viņā dzīvesprieku un enerģiju, kuru šobrīd viņa burtiski vai izstaro. Un līdzīgi stāsti – par atkopšanos pēc traumām, asinsspiediena normalizēšanos un tamlīdzīgi – ir arī daudziem citiem šīs aktivitātes praktizētājiem.
Labāka par airēšanu!
Mazliet atkāpjoties vēsturē, uzzinām, ka šis sporta veids radies, meklējot alternatīvas aktivitātēm ūdenī un dažādojot airētāju treniņus, proti, lai nebūtu tik liela ietekme uz locītavām. Airis no tā laika arvien ir palicis – to izmanto ūdens iešanas sacensībās, taču visādi citādi tas nav obligāts. Nav īsti nepieciešams arī sarežģīts ekipējums, ja vēlaties to darīt tikai sava prieka un veselības uzlabošanas vārdā un salīdzinoši siltos ūdeņos.
Lai gan citur pasaulē, galvenokārt jau Francijā, nesezonā ar to mēdz nodarboties arī iekštelpās jeb baseinos, lielākoties tomēr iešana pa ūdeni notiek tieši brīvā dabā – jūrā, ezeros un upēs. Un, ja gribas sezonu pagarināt vai varbūt nemaz to nepārtraukt, visticamāk, noderēs ūdens temperatūrai piemērots hidrotērps, čībiņas ūdens staigāšanai, lai izvairītos no iespējamās savainošanās, un cepure.
Visiem vecumiem un spējām
“Muskuļus tā uzaudzēt nevar,” turpinot par ūdens staigāšanas sniegtajiem efektiem, stāsta Sofija. Toties var attīstīt dziļo muskulatūru, stiprināt asinsvadus, it īpaši, ja nevairīsieties no iešanas arī aukstos ūdeņos, veicināt limfodrenāžu, uzlabot stāju un garastāvokli, uzsver ūdens staigāšanas praktiķi. Var, protams, to darīt cēlā vientulībā, tomēr ieteicamāk ir iet kompānijā, kas, pirmkārt, ir drošības jautājums, otrkārt, arī socializēšanās ir veselīga, atgādina ūdens staigāšanas kluba pārstāves.
Tehnika nav pārlieku sarežģīta, proti, jāiebrien ūdenī mazliet dziļāk par vidukli, bet ne augstāk par krūtīm, un tad dara tieši to, kā tas izklausās, – iet pa ūdeni, ar kājām veicot kustības, kas mazliet atgādina slidošanu (lai vieglāk pārvarētu ūdens pretestību), savukārt ar rokām – it kā airējoties. Būtiski, ka ierobežojumu, lai varētu ar šo aktivitāti nodarboties, principā nav nekādu, galvenais ir spēt iebrist ūdenī. Īpaši piemērota šī aktivitāte ir cilvēkiem ar lieko svaru, jo ūdens šajā gadījumā pārvietošanos tieši veicina. Bet, kas zina, – varbūt kādam šī ir arī iespēja uztrenēties līdz pat sportiskiem panākumiem, kaut vai tikai tādēļ, ka šobrīd pasaulē nav ārkārtīgi daudz ūdens gājēju: kādi desmit tūkstoši Francijā, pāris simtu citviet Eiropā, Latvijā – oficiāli neviena. Līdz ar to ir ekskluzīva iespēja kļūt par pirmatklājēju jeb, drīzāk jāsaka, pirmgājēju!
Sofija solīja Latvijā atgriezties un noorganizēt vēl kādu meistarklasi. Jāseko līdzi aktuālajai informācijai. Vairāk par ūdens staigāšanu, šī sporta veida aktualitātēm, tostarp sacensībām un apmācībām, var uzzināt Eiropas Pārgājienu federācijas (European Hiking Federation), kuras paspārnē darbojas arī ūdens gājēji, tīmekļa vietnē www.aquawalkinginternational.com un sociālajos tīklos.

Ekipējums ūdens staigāšanai
► Peldkostīms vai hidrotērps. Tas atkarīgs no ūdens temperatūras: vasarā pietiek ar īsu hidrotērpu (1–2 mm), bet aukstākos apstākļos ieteicams vilkt biezāku hidrotērpu (4/3 vai 5/3 mm), kas nodrošina siltumizolāciju un kustību brīvību.
► Neoprēna apavi vai ūdens apavi. Tie aizsargā pēdas no asiem priekšmetiem, akmeņiem un nodrošina labāku saķeri ar ūdenstilpes dibenu.
► Cimdi un cepure. Aukstā laikā neoprēna cimdi un cepure palīdz saglabāt ķermeņa siltumu un aizsargā no vēja un aukstuma.
► Peldlīdzekļi vai drošības josta. Iesācējiem vai tiem, kas praktizē vienatnē, ieteicams izmantot peldlīdzekļus vai drošības jostu, piemēram, automātisko glābšanas boju, kas nodrošina papildu drošību.
► Airis. Daži praktizētāji izmanto īsu airi, lai palielinātu roku muskulatūras slodzi un uzlabotu līdzsvaru ūdenī.