Piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam tērē vismaz 1000 eiro
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā. Bankas “Citadele” veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā plāno tērēt vismaz 500 eiro, un katrs piektais – vairāk nekā 1000 eiro. Turklāt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji atpūtai gatavi atvēlēt vairāk nekā igauņi.
38% Latvijas iedzīvotāju šovasar atvaļinājumam paredzējuši vismaz 500 eiro, bet 19% ir gatavi tērēt vairāk nekā tūkstoti. Līdzīga aina vērojama arī Lietuvā. Savukārt Igaunijā šie rādītāji ir zemāki – trešdaļa iedzīvotāju paredz izdevumus virs 500 eiro, bet vairāk nekā 1000 eiro gatavi tērēt 16% aptaujāto. Tas varētu norādīt uz piesardzīgāku pieeju, ko, iespējams, ietekmē gan ekonomiski, gan personīgi apsvērumi, kā arī atšķirīgi uzskati par papildu izdevumu nepieciešamību saistībā ar atvaļinājumu.
Aptuveni katrs piektais Baltijas valstu iedzīvotājs plāno atvaļinājuma tēriņus no 301 līdz 500 eiro, un šī tendence ir līdzīga visās trīs valstīs. Savukārt katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs šovasar grasās tērēt 100 līdz 300 eiro. Vēl mazāka sabiedrības daļa (3-6%) ir ieplānojusi budžetu līdz 100 eiro. Daļa iedzīvotāju vispār neplāno atvaļinājumu – Lietuvā 19%, Igaunijā 18%, Latvijā 14%.
Visdāsnākie tēriņi plānoti iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Jaunieši biežāk iekļaujas 300-500 eiro robežās. Šie dati atspoguļo loģisku tendenci – vidējā paaudze bieži vien ir finansiāli stabilāka, iespējams, dzīvo lielākā mājsaimniecībā un gatava vairāk ieguldīt atpūtā, kamēr jauniešiem jāiekļaujas ierobežotākā budžetā vai arī ir lielāka atkarība no vecāku finansēm.
Igaunijā vīrieši divas reizes biežāk nekā sievietes tērēs vairāk nekā 1000 eiro. Savukārt Lietuvā sievietes biežāk izvēlas mērenāku budžetu – 300 līdz 500 eiro robežās. Latvijā nav būtisku atšķirību starp vīriešu un sieviešu atvaļinājuma tēriņu paradumiem.