Rīts laiski grūstīja nakts tumsu. Bija tik nepiedienīgi agrs, ka reti kurš gribētu mesties tumsā un aukstumā no laba prāta. Atskaitot tos, kuri posās uz kaimiņvalsts slavenāko tirgu. Tas ik gadu notiek marta sākumā. Norunātajā tikšanās vietā braucēju nebija daudz. Kompakta kompānija, daži cits citu zināja no iepriekšējiem ceļojumiem. Kad visi bija iekārtojušies autobusa salonā, grupas vadītājs informēja, ka brauciena laikā pievienosies vēl pa kādam ceļotājam. Viss, kā parasti.

Neatceros, kā sabojājās manas attiecības ar mammu. Jo vecāki kļuva mamma un tētis, jo biežāk braucu pie viņiem. Ikdienā dzīvojām atsevišķi. Ievēroju, ka mamma kļuvusi atskabargaina, kaut gan nekad pārlieku nemīlinājās. Tētim bija maigāks raksturs. Viņš mani vienmēr sauca par meitiņu. Mamma – nekad. Vienmēr tikai vārdā.