Aptauja: 90% iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi Latvijā netiek pilnībā pasargāti no iznīcināšanas

Taujāti par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par kultūras pieminekļu nosargāšanu Rīgā, vairums iedzīvotāju jeb 69% norāda, ka tā ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbildība. Gandrīz trešdaļa no respondentiem norāda, ka atbildība par kultūras pieminekļu nosargāšanu ir jāuzņemas arī Kultūras ministrijai, savukārt 25% respondentu norādīja, ka tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildība, un tikpat daudzi uzskata, ka atbildība jāuzņemas Rīgas pilsētas galvenajam arhitektam.

Tikai 7% respondentu norāda, ka tā ir namu iedzīvotāju atbildība, bet vismazākā atbildība par kultūras pieminekļu nosargāšanu, pēc iedzīvotāju domām, ir jāuzņemas Valsts prezidentam (5%).

Tam, ka kultūras pieminekļi ne vienmēr tiek nosargāti, liecina arī nesenais Alberta ielas 9 nama stāsts Rīgā, atzīmē Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Alberta 9". Mākslas eksperts Dr. habil. art. Ojārs Spārītis ir vērsis uzmanību tam, ka Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde ir pieņēmusi nepārdomātu lēmumu, atļaujot Alberta ielas 9 nama iekšējās kāpnēs iebūvēt "mūsdienu tehniskajām un arī ekspluatācijas prasībām, it sevišķi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, neatbilstošu izmēru un apgrūtinošas funkcionalitātes liftu".

Pārliecinošs vairākums (69%) aptaujas dalībnieku piekrīt apgalvojumam, ka lifta izbūve valsts nozīmes kultūras pieminekļa iekštelpās nav atbalstāma, ja tās rezultātā tiek sabojāts vēsturisks interjers. Vairāk nekā trešā daļa respondentu (39%) uzskata, ka atjaunots interjers nespēj aizstāt vēsturisko oriģinālinterjeru.

"Norstat Latvija" aptauju veica 2020.gada jūnijā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus, kuri dzīvo Rīgā un Pierīgā.