Vasaras lasījumi Siguldā turpināsies ar Guntara Godiņa dzeju un Aigara Godiņa mūziku

Guntars Godiņš ir dzejnieks un tulkotājs no igauņu un somu valodas; piecu dzejoļu krājumu un gandrīz 80 tulkoto grāmatu autors. Studējis latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē (1978–1983), beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras augstākos kursus (1994). Strādājis Latvijas radio, žurnālos “Avots” un “Latvju Teksti”. Bijis Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēža vietnieks, no 1997. līdz 2009.gadam kultūras atašejs Latvijas vēstniecībā Tallinā.

Izdoti dzejoļu krājumi “Tas nepasacītais” (1985), “Ar atpakaļejošu datumu” (1989), “Ēnu nesēji” (1993), “Nakts saule” (2000), dzejas izlase “CV” (2008). Viņa dzejas izlases iznākušas igauņu, zviedru, angļu un taju valodā. Dzeja tulkota somu, franču, krievu, lietuviešu, ķīniešu un citās valodās, vēsta pašvaldībā.

G.Godiņa tulkojumā iznākušas daudzas igauņu autoru dzejas un prozas grāmatas. Igauņu valodā atdzejojis Jura Kronberga, Knuta Skujenieka, Ingmāras Balodes, Arvja Vigula, Ineses Zanderes un citu latviešu dzejnieku dzejoļus. Saņēmis vairākus apbalvojumus: divreiz Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvu, divreiz Latvijas Dzejas dienu balvu (par Ilmara Lābana (Ilmar Laaban) dzejas izlasi (2003) un Matsa Trāta (Mats Traat) grāmatas “Haralas dzīvesstāsti” atdzejojumu (2005)). Četras reizes saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu (par igauņu tautasdziesmu izlases “Ozols auga debesīs” (2002) atdzejojumu, Vidzemes lībiskajā dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksonenas (Heli Laaksonen) dzejas izlasi “Kad gos smei” (2012), igauņu eposa “Kalevdēls” (Kalevipoeg) tulkojumu (2019), par pētījuma un atdzejojuma grāmatu “Sirreālisms igauņu dzejā” (2024)). Trīs reizes saņēmis Igaunijas un Latvijas Ārlietu ministriju Tulkotāja balvu, vēl arī Igaunijas prezidenta Baltās zvaigznes ordeni un Somijas prezidenta Somijas Lauvas bruņinieka krustu. G.Godiņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Aigars Godiņš ir komponists un mūziķis, beidzis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Komponējis instrumentālo mūziku, sarakstījis vairāk nekā 250 dziesmas gan koriem, gan ansambļiem, arī solodziesmas ar Guntara Godiņa, Knuta Skujenieka, Vizmas Belševicas, Viktora Avotiņa, Ojāra Vācieša un citu dzejnieku dzeju. Lielas formas darbi: rokopera “Liesma” pēc Aspazijas lugas “Ragana” motīviem, rokmūzikas cikls “Skaista zeme” ar igauņu dzejnieka Hando Runnela dzeju G.Godiņa atdzejojumā, cikls “Līdzi balsij” (G.Godiņa dzeja un librets, Agra Daņiļeviča horeogrāfija, deju grupa “Dzirnas”), daudzus gadus bijusi veiksmīga sadarbība ar K.Skujenieku.

Strādājis ar vairākiem Latvijas teātriem, ir sarakstījis mūziku izrādēm: Māras Zālītes “Tiesa”, “Dzīvais ūdens” un “Zemes nodoklis”, Leldes Stumbres “Gans” un “Zvaigznes diena”, Jāņa Jurkāna “Dūdieviņš”, F.Šillera “Marija Stjuarte”, E.Blaitones “Pauks un Šmauks” Dailes teātrī u.c.

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notiek nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavada muzikāli priekšnesumi. Jau notikušas tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekiem Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu; dzejnieku Jāni Rokpelni un mūziķi Mareku Sarnovski, rakstniekiem Māri Bērziņu un Gunti Bereli. “Vasaras lasījumu” programmu 29.augustā noslēgs dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts, stāsta pašvaldībā.