Turaidā atzīmēs akcijas "Baltijas ceļš" 35.gadadienu

Atceroties šo – vienu no nozīmīgākajām atmodas laika akcijām –, vēsturnieks Guntis Zemītis 22.augustā plkst.15.00 aicinās uz sarunu tā laika lieciniekus: muzikologu Arnoldu Laimoni Klotiņu, kurš, būdams Baltijas padomes dalībnieks, 1989.gada 15.jūlijā Pērnavā lēma par dzīvās ķēdes izveidi cauri trim Baltijas valstīm, etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu un Turaidas muzejrezervāta dibinātāju Annu Jurkāni.

Latviešu tautas kustību, kas sākās 20.gadsimta 80.gadu otrajā pusē un noveda pie Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, dēvē par Dziesmoto revolūciju. Tas norāda ne tikai uz šīs revolucionārās kustības miermīlīgo rakstu, bet arī atgādina, cik liela loma tautas vēsturiskās atmiņas atmodināšanā bija garīgajam mantojumam – vispirms jau folklorai un cilvēkiem, kuri, neskatoties uz okupācijas varas pretdarbību, to kopa, stāsta muzejrezervātā.

Turaidas muzejrezervāta stāstā par šo laiku īpaša loma ir Dainu kalnam, kas ir viens no redzamākajiem Dziesmotās revolūcijas simboliem Latvijā. Jau 1988.gada vasarā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” laikā Dainu kalnā plīvoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālie karogi. Turaidas vēsture cieši ir savijusies ar Latvijas brīvības ceļu. Izstāde “Brīvības ceļš” ļaus ielūkoties latviešu tautas likteņgaitās caur Siguldas novada mākslinieku darbiem, kurus vieno sajūtas, centieni un domas par brīvību.

Katram ir savs skatījums uz brīvību un cerību, kas arvien aktualizējas vēsturisku pārmaiņu laikā. Mākslinieki Indulis Ojārs Ranka un Zigurds Zuze vēsta par latviešu tautai tuviem un zināmiem simboliem – Spīdolu, Lāčplēsi, Gaismas pili. Voldemāra Gudovska darbi ir atspulgs pārdzīvotajām emocijām izsūtījumā Sibīrijā un spēja pēc atgriešanās darbos ielikt dabas siltumu un prieku. Hildas Vīkas darbi uzšķir dramatiskas latviešu tautas vēstures lappuses, taču katrā viņas darbā ir kas īpašs, kas liek domāt un raudzīties nākotnē ar gaišu skaitu, norāda muzejrezervātā.

Izstādē eksponētos mākslinieku darbus papildinās Siguldas novada jauniešu esejas, kuras tapa eseju konkursā “Mana brīvība”, kuru organizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldi un Siguldas novada izglītības iestādēm. Esejas ir mūsdienu jaunu cilvēku pārdomas par brīvību, tās izpausmēm mākslā un vēsturē, un tās varēs gan izlasīt, gan noklausīties. Tekstus audio formātā sadarbībā ar mūziķi Kasparu Tobi ierunāja eseju autori.

Pieminot nevardarbīgās pretošanās akcijas “Baltijas ceļš” 35 gadadienu, kā arī paturot prātā simtiem pasaules vietu, kur tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, atkal un atkal tiek minēts vārds "brīvība", atzīmē muzejrezervātā. Izstādē skatāmie mākslinieku darbi mijiedarbībā ar Siguldas novada skolēnu esejām apmeklētājus rosinās padomāt un sev atbildēt – kas un kāda ir mana brīvība?

Izstāde skatāma Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē. Dalība 22.augusta pasākumā bez maksas. Sarunu tiešraidi varēs klausīties Turaidas muzejrezervāta "Facebook" un "Youtube" lapās.