Rīgas pils paplašinātās iespējas ^{Apriņķis.lv}

Katrs logs, katra velve un noslēpumus glabājošā pils telpa stāsta par cilvēku ambīcijām, iztēli un spēju radīt kaut ko lielāku par sevi. Šajās sienās dzīvo ne tikai pagātne, pils ir izziņas raktuve tiem, kas raugās nākotnē, jo atgādina, ka cilvēka tieksme pēc skaistā un nozīmīgā nemainās.

Prezidenta mītne un muzeja mājvieta

Rīgas pils ir viena no Latvijas izcilākajām viduslaiku pilīm. Tās pamatakmens likts 1330. gada 15. jūnijā. Pils ir nozīmīga Latvijas vēstures un kultūras mantojuma daļa – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils vairākkārt nopostīta, tā piedzīvojusi arī ievērojamas pārbūves un paplašināšanas. Pēdējā vērienīgā atjaunošana veikta Latvijas simtgades priekšvakarā. Visas telpas atjaunotas vēsturiskajā izskatā, tās piemērojot mūsdienu prasībām un izmantošanas iecerēm.

Kopš 1922. gada, kad dibināta Latvijas Valsts prezidenta institūcija, Rīgas pils ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence. Pēc vērienīgajiem restaurācijas darbiem Valsts prezidents darbu Rīgas pilī atsāka 2016. gada 22. augustā. Katra Rīgas pils glezna, katrs priekšmets atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā ir latviešu mākslas vēsturnieka, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālista Imanta Lancmaņa izvēlēts. Lancmanis ir spējis pulcēt zinošus un aizrautīgus cilvēkus un saredzēt kontekstus, kultūras mantojuma dārgumus, Eiropas un pasaules mēroga kultūras mantojuma pērles. Nesen par mūsu valstij nozīmīgo celtņu – Rundāles un Rīgas pils – atjaunošanu Imants Lancmanis saņēma Valstiskuma balvu.

Taču Rīgas pils nav tikai prezidenta rezidence vien, tā ir arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājvieta. 2024. gadā pēc apjomīgas rekonstrukcijas pirmā un otrā posma pabeigšanas muzeja un apmeklētāju rīcībā ir nonācis viens no Rīgas pils korpusiem ar ieeju no Daugavas gātes.

Unikāla iespēja izbaudīt telpas

Kamēr muzejā vēl nav izvietotas ekspozīcijas, līdz 14. septembrim apmeklētājiem ir unikāla iespēja iepazīt Rīgas pili gadsimtiem neredzētā veidolā, aplūkojot vērienīgākās atjaunotās telpas – velvētos pagrabus, kapelu, remteri, Svina torni. Individuālam apmeklējumam pieejams bezmaksas audiogids latviešu, angļu, igauņu, lietuviešu un vācu valodā, kas tapis ar Kultūras ministrijas piesaistītā Eiropas fondu līdzfinansējuma ieguldījumu. Man bija iespēja izbaudīt gida Krišjāņa kompetenci, līdz ar to “dzīvo” gidu iesaku ikvienam!

15. septembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī uzsāks ekspozīciju izbūvi, tādēļ individuāliem apmeklētājiem tas tiks slēgts. Līdz gada beigām muzejā vēl notiks nodarbības skolēnu grupām, atsevišķi pasākumi Lāčplēša dienā 11. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas dienā 18. novembrī, bet ar jaunu ekspozīciju piedāvājumu muzejs ikvienam tiks atvērts nākamā gada pavasarī.
Savukārt arī pēc 15. septembra pils piektajā stāvā būs pieejama nodarbību telpa “Izziņas bēniņi”, kur visu vecumu skolēnu grupas septiņās nodarbībās varēs iepazīt Latvijas vēsturi, bet jo īpaši – Rīgas pils vēsturi. Vērts pieteikties, jo tiek gaidītas grupas arī no reģioniem!

Kapela ar kolonām un fresku

Kapela ir viena no vislabāk saglabātajām Rīgas pils telpām. Baznīca – vispirms Romas katoļu, tad luterāņu un vēlāk pareizticīgo – te atradās no pils uzbūvēšanas 16. gadsimta sākumā līdz pat 1874. gadam, kad telpu sadalīja divos stāvos. Pils austrumu korpusā izbūvēja jaunu pareizticīgo kapelu, bet veco sadalīja divos stāvos un izveidoja darba telpas Vidzemes guberņas valdes ierēdņiem. 20. gadsimtā šajās telpās saimniekoja Valsts arhīvs un Valsts vēsturiskais muzejs, bet vēlāk – Valsts mākslas muzejs un J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs.

Sākotnējo apjomu telpa atguva tikai 2021. gadā. Restaurācijas laikā tika atsegtas 16. gadsimta kolonas, 19. gadsimtā sienā iebūvētās kāpnes, kas baznīcu savienoja ar ielu. Tika atklāti arī sienu gleznojumi – fragmentāra freska uz austrumu sienas un konsekrācijas krusti uz dienvidu sienas. Freska, visticamāk, bijusi daļa no baznīcas sākotnējā interjera.

Liecības un muzeja suvenīri

Viena no ekspresizstādēm, kas Rīgas pils apmeklētājus jau tagad aicina iepazīt pils vēsturi, ir “Pazaudēts un atrasts” – arheoloģiskajos izrakumos daudzu gadu desmitu garumā un nesenajos restaurācijas darbos uzietie priekšmeti. Tie ir dažādi gan izmēra, gan pielietojuma, gan saglabātības ziņā un līdz ar pavadošajiem stāstiem veido Rīgas pils un tās iemītnieku vēsturi.

Pils apmeklējuma laikā vērts ielūkoties arī muzeja veikalā, kur tiek piedāvāti dažādi suvenīri ar muzeja jauno vizuālo identitāti. Tāpat plauktā izvietoti amatnieku darinājumi, kā arī nesen tapuši drukas darbi gan izziņai, gan atpūtas brīžiem.

Gaidāmās ekspozīcijas

Augusta sākumā Rīgas pilī tika parakstīts līgums ar uzņēmumu, kas uzvarēja konkursā par ekspozīcijas “Straumējot laiku” ražošanu un uzstādīšanu.

Ekspozīcija “Straumējot laiku” būs pirmā no jaunajām muzeja ekspozīcijām pēc atgriešanās vēsturiskajā mājvietā Rīgas pilī. Tā tiks izvietota 620 kvadrātmetru platībā un vēstīs par Latvijas zemi un iedzīvotājiem vēstures ritējumā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Laika plūdums ekspozīcijā tiks skatīts caur cilvēka piederību noteiktam ļaužu kopumam – pilsētniekiem, etniskajām, reliģiskajām kopienām, sociālajai kārtai, valsts pilsoņiem –, akcentējot deviņiem laikmetiem raksturīgo un dažādu grupu savstarpējo sadarbību.

Nākamā ekspozīcija, kas piepildīs Rīgas pils telpas, ir šobrīd sagatavošanas stadijā esošā ekspozīcija “Livonijas pilis”, kurai vieta būs pils pagrabstāvā. Tai sekos ekspozīcijas “Rīgas pils vēsture” un “Sakrālā māksla”, kas tiks izvietota kapelas telpā.