Pasažieru pārvadātāji neatkāpjas no ieceres šogad rīkot plašāku protestu nekā pērn

Ošenieks norādīja, ka protesta akcija ir izstrādes stadijā, tādēļ plašākus komentārus par akcijas formātu varēs sniegt vēlāk. Vienlaikus viņš piebilda, ka akcijas rīkošana būs atkarīga arī no nākamās sanāksmes iznākuma, kas notiks 10. februārī, piemēram, attiecībā uz šoferu algu jautājumu.

Tāpat viņš minēja, ka pārvadātāji, ņemot vērā radušos zaudējumus ilgtermiņa līgumos, apsver vēršanos tiesā. "Ir iestājušies objektīvi iemesli, kurus nevarēja paredzēt ne pasūtītājs, ne pārvadātājs, kad tika noslēgti līgumi. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir norādījis, ka ir iespējams segt minimāli nepieciešamos papildu resursus, lai līgums tiktu pildīts, bet no ATD puses nav bijusi skaidra indikācija, ka viņi ir gatavi šādam risinājumam," norādīja Ošenieks.

Savukārt ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš norādīja, ka nozare šobrīd izdara ļoti lielu spiedienu uz ATD un politikas veidotājiem, tomēr ATD vēlas pieņemt tiesisku lēmumu. Viņš minēja, ka pārvadātājiem ir iespēja pierādīt zaudējumus, kas radušies neparedzētu apstākļu dēļ, vienlaikus to pamatojumam ir jāatbilst IUB norādēm un Publisko iepirkumu likuma normām.

Viņš arī minēja, ka šī ir neierasta situācija, kad visi pārvadātāji kolektīvi vienojas nepildīt savas līguma saistības un rada lielu spiedienu, lai lēmumi tiktu pieņemti ātri. Tomēr, pēc viņa teiktā, ATD nepieņems prettiesiskus lēmumus un pārvadātāji ir aicināti ATD prezentēt datus par zaudējumiem, piemēram, degvielas cenu izmaiņas un citas komponentes. "Pēc tam vērtēsim, vai šī kompensācija ir pieļaujama atbilstoši likumam," minēja Lapiņš.

Tāpat Švinka uzsvēra, ka viņš attiecībā uz pasažieru pārvadātāju vēlmēm ir atvērts konstruktīvam dialogam, tomēr ir nepieciešams rast tiesiskus risinājumus. Viņš norādīja, ka attiecībā uz šoferu atalgojumu valsts tiešā veidā nespēj noteikt algas, kādām jābūt privātos uzņēmumos, tomēr ir citi instrumenti, piemēram, jaunajos iepirkumos ir iespējams noteikt vēlamo minimālo atalgojuma slieksni, kas iepirkumā piešķirtu papildu punktus, kā arī šajā jautājumā var iesaistīt arodbiedrību.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Satiksmes ministrijā (SM) ir mainīta pārvaldības struktūra, lai pastiprināti sakārtotu sabiedriskā transporta sistēmu, kā arī ministrs ir uzdevis ATD uzlabot komunikāciju. Vienlaikus šogad janvārī ministrs uzdeva izveidot darba grupu, lai rastu efektīvākus risinājumus sabiedriskā transporta efektivizācijas risinājumu izvērtēšanai.

Sanāksmes laikā Švinka arī uzsvēra, ka 2023. un 2024. gadā liela daļa pasažieru pārvadātāju uzņēmumu strādāja ar peļņu, tādēļ tiek gaidīti arī 2025. gada finanšu rezultāti. Ošenieks uzsvēra, ka, iespējams, daļai nozares uzņēmumu rentabilitātes rādītāji ir labi, jo ieņēmumi tiek iegūti no citiem avotiem, nevis sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Švinka norādīja, ka tuvākajās valdības sēdēs tiks skatīts SM informatīvais ziņojums par aktuālo situāciju nozarē, kā arī plānu šogad saglabāt maršruta tīklu 2025. gada līmenī. Viņš minēja, ka iepriekš tika virzīts rīkojuma projekts par deviņu miljonu eiro papildu nepieciešamo finansējumu, tomēr Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka gada sākumā ir nekorekti norādīt, kāda summa būs nepieciešama. Tādēļ, balstoties uz šī gada trim ceturkšņiem, tiks skatīti aktuālie zaudējumi un nepieciešamais finansējums.

Švinka iepriekš vēstīja, ka SM ir sākusi pastiprinātu kontroli pār ATD darbību. "Redzot problēmas sabiedriskā transporta politikas īstenošanā, esam mainījuši sabiedriskā transporta pārvaldības struktūru SM un sākuši pastiprinātu kontroli pār ATD darbību," rakstīja ministrs. Viņš norādīja, ka par ATD darbībā konstatētajām nepilnībām būs jāseko konkrētai atbildībai.

Ministra ieskatā, ATD šobrīd nespēj pilnvērtīgi tikt galā ne ar saviem pamatuzdevumiem, ne ar komunikāciju. Tādēļ viņš ir uzdevis īsākajā laikā būtiski mainīt attieksmi pret nozari un iedzīvotājiem. "Sabiedrībai un nozares dalībniekiem skaidrā un saprotamā veidā ir jāsniedz informācija par situāciju pasažieru pārvadājumos, jāiezīmē risinājumi sasāpējušajiem jautājumiem un skaidri jāpasaka, kādi būs nākamie soļi," uzsver ministrs.

LETA jau ziņoja, ka pasažieru pārvadātāji vērsušies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ar lūgumu atsaukt no amata Švinku, ņemot vērā, ka SM un ATD gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

"Mēs esam kategoriski pret to, kas šobrīd notiek pasažieru pārvadājumu jomā, un uzskatām par savu pienākumu informēt Ministru prezidenti, ka šādai atbildīgās ministrijas politikai ar utopiskiem risinājumiem un eksperimentiem būs katastrofāla ietekme uz nozari un galvenais - no šīs ieplānotās reformas cietīs iedzīvotāji reģionos, kuriem praktiski būs jādomā pašiem, kā nokļūt līdz darbam, ārstam un pat veikalam," pauž asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

Pērn 12. augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu. Savukārt 16. septembrī pasažieru pārvadātāji rīkoja protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Pārvadātāji pieprasīja kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam.