Labklājības ministrs: Viesģimeņu trūkums apgrūtina visu bērnu vienlīdzīgas tiesības augt ģimeniskā vidē

Viņš sacīja, ka ārpusģimenes aprūpes jomā situācija ir "ļoti izaicinoša". Viņaprāt, audžuģimenes, viesģimenes un aizbildņus efektīvi var uzrunāt ar informatīvajām kampaņām, bet vienlīdz svarīgs ir arī materiālais atbalsts. Kampaņas ir būtiskas, lai lauztu pastāvošos stereotipus sabiedrībā, kā arī lai mudinātu un skaidrotu, kā kļūt par ģimeni kādam no ārpusģimenes aprūpes. Viņš uzsvēra, ka būtiski ir kliedēt priekšstatu, ka audžuģimenēs aug tikai "sliktie un neaudzinātie bērni".

"Katrs bērns Latvijā ir vērtība, tāpēc jāmēģina maksimāli daudz nodrošināt iespēju bērniem dzīvot ģimeniskā vidē," pauda ministrs. Vienlaikus viņš apzinās, ka tikai utopiskā situācijā visi bērni varētu augt ģimenēs, tāpēc valstiskā līmenī būtiski nodrošināt lielāku viesģimeņu skaitu, lai bērns vismaz uz laiku varētu atrasties ģimeniskā vidē un kaut uz brīdi "iziet ārpus institucionālās vides". Tomēr atsevišķos gadījumos labāk, ja bērns atrodas institūcijā, nevis atgriežas tādā vidē, no kuras viņš izņemts, atzīmēja ministrs.

Uzulnieks atzīmēja, ka viņa prioritāte nemainīgi ir demogrāfija un atbalsts ģimenēm, norādot, ka ārpusģimenes aprūpes centros jau veikti vairāki materiālie ieguldījumi un aktivitātes, kam atbalsts būs arī turpmāk.

Savukārt LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme pauda, ka nereti agrīnu nelabvēlīgu pieredžu dēļ atsevišķos gadījumos adoptējamajiem bērniem var būt citādāka uzvedība, tomēr visu kopējā atbildība ir sniegt atbalstu šiem bērniem un rast resursus atbalsta pakalpojumiem, lai bērni varētu īstenot savu potenciālu un ģimenes saņemtu nepieciešamo atbalstu bērna uzņemšanai.

LM pārstāve norādīja, ka kampaņas laikā katru gadu tiek izcelta kāda cita aizbildniecības forma, vienlaikus saglabājot uzsvaru uz visiem uzņemošo ģimeņu veidiem, lai vērstu uzmanību ģimeniskas vides nozīmei jebkuram bērnam.

Kurme sacīja, ka kļūšana par uzņemošo ģimeni ir ļoti nozīmīgs lēmums, kas nav jāpieņem ātri. Sākotnēji svarīgi atrasties atbalsta centru vidē, piedaloties pasākumos un konsultējoties par svarīgākajiem jautājumiem. Ģimenēm, pieņemot lēmumu, būtiski ir apzināties riska faktorus, tostarp iespējamu papildu resursu nepieciešamību. Neskatoties uz grūtībām piesaistīt finansējumu šogad, LM cerīgi raugās uz to, ka turpmāk būs papildu atbalsts audžuģimeņu un aizbildņu atlīdzību palielinājumam, bērna uztura pabalsta palielināšanai, kā arī pakalpojumu papildinājumam visām uzņemošo ģimeņu formām, sacīja Kurme.

Savukārt Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone informēja, ka SOS bērnu ciemata loma ir atbalstīt uzņemošās ģimenes. Centros bērnus uzņemt gatavās ģimenes ar speciālistiem var dalīties bažās un pārrunāt arī aizspriedumus un citas ar uzņemšanu saistītās praktiskās neskaidrības.

SOS bērnu ciemats apmāca ģimenes, kā arī jau pēc bērna nonākšanas ģimenē palīdz saprast, kāda veida atbalsta formas bērnam ir piemērotākās.

Dzedone arī uzsvēra, ka bērna vēsture nosaka viņa emocijas, domāšanas veidu un uzvedību, kas ne vienmēr ir sabiedrībai uzreiz saprotama.

Uzņemošo ģimeņu izaicinājumi ir dažādi, bet visbiežāk tieši emocionālie, nevis materiālie izaicinājumi mēdz vairāk ietekmēt ģimenes, pauda speciāliste. Sevišķi tas novērojams tad, ja ģimenes saskaras ar neatbilstošu attieksmi izglītības vai veselības sistēmā, tostarp no sabiedrības un apkārtējiem cilvēkiem. Svarīgi ir arī materiālie apsvērumi, bet, ja visas uzņemošās ģimenes no sabiedrības saņemtu lielāku emocionālo atbalstu, finansējums vairs nebūtu pirmais šķērslis, sacīja Dzedone.

Viesģimenes aizbildniecības forma ir īstermiņa sadarbības forma, kas orientēta uz bērniem, kuri atrodas aprūpes iestādēs. Viesģimene saņem bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas šīs ģimenes aprūpē, un var vērsties ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā pēc palīdzības un atbalsta.

Bērna viesģimenei ir iespēja doties uz aprūpes iestādi, iepazīties ar bērnu un pavadīt kopā laiku gan iestādē, gan ārpus tās.

Lai kļūtu par viesģimeni, jāvēršas dzīvesvietas bāriņtiesā ar iesniegumu, jāiesniedz psihologa un ģimenes ārsta atzinums par veselības stāvokli. Attiecīgi bāriņtiesa izvērtē motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas aprūpēt bērnu, sodāmību un dzīves apstākļus. Tad bāriņtiesa lemj par viesģimenes statusa piešķiršanu - lēmums ir spēkā vienu gadu.

Sekojoši jāvēršas bērnu aprūpes iestādē un jānoslēdz vienošanās. Bērnu aprūpes iestāde nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus.

Kampaņas atklāšanas pasākumā tika prezentēts kampaņas vides objekts "Gaidīts", kas tapis sadarbībā ar mākslinieci Lauru Juhņeviču. Pēc kampaņas atklāšanas pasākuma vides objekts mēnesi tiks izstādīts Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza teritorijā.

Šī gada kampaņā paredzēti vairāki pieredzes stāsti, intervijas un citas aktivitātes vairākos reģionos, tostarp iespēja konsultēties ar speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar viesģimenēm un citām uzņemošo ģimeņu formām.

Pērn viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Tikmēr bērnu aprūpes iestādēs joprojām ir liels skaits bērnu - dati uz 2024.gada 31.decembri liecina, ka bērnu aprūpes iestādēs atradās 586 bērni, lielākoties vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Savukārt bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka uzņemošo ģimeņu, tostarp viesģimeņu, skaits Latvijā ar katru gadu samazinās, un tas nav pietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē.

Jau vēstīts, ka pērn aizgādības tiesības par 1439 bērniem pārtrauktas 1212 vecākiem, kas ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu periodā, liecina Bērnu aizsardzības centra pārskats par bāriņtiesu darbu pagājušajā gadā.

Salīdzinoši 2023.gadā aizgādības tiesības par 1153 bērniem pārtrauktas 1004 vecākiem, 2022.gadā - par 1202 bērniem 983 vecākiem, bet 2021.gadā par 1009 bērniem 900 vecākiem. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieaudzis aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits bērniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Pērn šajā vecuma grupā aizgādības tiesības pārtrauktas 345 bērniem, salīdzinoši gadu iepriekš - 279.