Menu
 

Decembris 2015

Starp jaunākajiem mājokļa kredīta ņēmējiem visvairāk ir IT nozares darbinieku un topošo juristu

Kā liecina bankas “Citadele” dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū. Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī?

Lasīt vairāk...

Foto: Siguldā atklāta unikāla starptautisku emaljas mākslas meistardarbu izlase

Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” atklāta starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”. Šis ir biennāles 10. jubilejas gads, un tas ir īpašs ar to, ka izstāde ceļo pa Baltijas valstīm. Iepriekš tā bija apskatāma Viļņā un Tallinā, bet tagad arī Siguldā, vēlāk – Panevēžā. Izstādē eksponēti 39 pasaules emaljas mākslinieku meistardarbi.

Lasīt vairāk...

Vai atzīmes motivē mūsdienu skolēnus?

Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet straujiem soļiem tuvojas jaunais mācību gads, kas daļai skolēnu sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, un, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, un, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?

Lasīt vairāk...

Visbiežāk maksājuma karšu norēķini veikti pārtikas preču veikalos

Kā liecina dati, bezskaidras naudas norēķini aizvien ieņem stabilu pārsvaru iedzīvotāju vidū. Teju četras piektdaļas maksājumu iedzīvotāji ik nedēļu veic ar maksājumu karti, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. “Luminor” bankas dati liecina, ka vasarā iedzīvotāju vidū visbiežākie maksājuma karšu norēķini veikti pārtikas preču veikalos, topa augšgalā nemainīgi ierindojot tādus mazumtirdzniecības veikalus kā “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”.

Lasīt vairāk...

Siguldas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes vadītājas amatā iecelta Līga Bukovska

Siguldas novada pašvaldības domes sēdē piektdien deputāti pašvaldības izpilddirektora vietnieka, Centrālās pārvaldes vadītāja amatā apstiprināja Līgu Bukovsku, kurai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze pašvaldības izpilddirektora amatā Cēsu un Ilūkstes pašvaldībā, kā arī pieredze Siguldas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Māllēpīte” vadītājas amatā.

Lasīt vairāk...

Kultūras ministrija piedāvās paplašināt MAF atbalstu reģionālajiem medijiem

Kultūras ministrija (KM) piedāvās paplašināt Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu reģionālajiem medijiem, palīdzot segt elektrības, tipogrāfijas un telpu izmaksas, nodrošinot galvenā redaktora atalgojumu un jauno žurnālistu stipendiju, kā arī atbalstu drukāto mediju piegādēm un investīcijām digitalizācijā, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Lasīt vairāk...

Jānis Dimants: Žurnālist, kālab gaužas as’ras lej un kālab ignorancei vārtus vaļā ver?

Sabiedriskie mediji pārdevušies varas turētājiem, un tur nekas nav citādi vēršams… Teikts kā āmen baznīcā. Teikts un izskanējis karstās un vētrainās vasaras dažu interneta portālu komentāros. Negrasos būt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio advokāts vai jelkāds aizstāvis, bet ikreiz izteiktās nievas gribējies dzirdēt ar konkrētību – kur, kad, cik lielā mērā un kādas simpātijas vai vēl kas vairāk izpaudies nu jau ilgstoši pie varas esošajai “Vienotībai”. TV skatītājiem, radioklausītājiem, “LSM.lv” lasītājiem tas taču būtu kā saldais ēdiens.

Lasīt vairāk...

VM sola strādāt pie obligātās ārstēšanas nosacījumu izstrādes no narkotikām atkarīgajiem bērniem un jauniešiem

Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar iesaistītajām pusēm plāno uzlabot narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp strādājot pie obligātās ārstēšanas nosacījumu izstrādes no narkotikām atkarīgajiem bērniem un jauniešiem.

Vērtējot tiesībsarga  par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, atziņas, VM valsts sekretāre Agneses Vaļuliene skaidro, ka saistībā ar narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un atkarību profilaksi VM strādā kopā ar citām iesaistītajām ministrijām un organizācijām, tajā skaitā ar Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomi un Bērnu lietu sadarbības padomi.

Vaļuliene norāda, ka narkoloģiskā aprūpe nepilngadīgām personām ir komplekss jautājums, jo paredz sociālās, veselības, kā arī nodarbinātības un jaunatnes sektoru koordinētu rīcību.

Viens no uzdevumiem būs nodrošināt vienotu izpratni un tiesību aktos definēt obligātās ārstēšanas saturu un īstenošanas nosacījumus. "Tiesībsargs ir uzsvēris, ka ir jāvirzās uz tādu likumdošanu un kārtību, kas ir par labu bērna veselībai un bērna interesēm - tas ir galvenais vadmotīvs arī mūsu darbā, " atzīst Vaļuliene.

Diskusijas par pacientu tiesībām ir plašas, un līdz virzīšanai nonāk tikai tādi grozījumi, par kuriem panākta vienošanās, atzīst Vaļuliene. Bez jau minētā nepieciešams arī paplašināt nepilngadīgo personu atkarību ārstēšanas pieejamību. Šim mērķim VM jau ir lūgusi papildu līdzekļus 2022.gadā apstiprinātā alkohola un narkotiku mazināšanas plāna ietvaros.

Jau vēstīts, ka 8.augustā Tiesībsarga birojs publiskoja ziņojumu par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas. Kopumā ziņojumā sniegti 20 priekšlikumi Veselības ministrijai. Galvenokārt uzmanība tiek vērsta uz nepieciešamību pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu institūcijā, kā arī šo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā visā valsts teritorijā.

Tiesībsarga biroja pārstāvji, iepazīstinot ar ziņojumu, uzsvēra, ka valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies, turklāt šiem bērniem strupceļi redzami ik uz soļa.

Ziņojumā uzsvērts, ka valsts pienākums ir nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu "purva", gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu, un bez kavēšanās. Tomēr praksē tā notiekot reti.

Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību, teikts ziņojumā.

Kā uzsver tiesībsargs Juris Jansons, runājot par bērnu tiesībām, viņš vienmēr ir teicis, ka ar likumiem viss ir kārtībā, atliek vien tos ievērot praksē. Tomēr šajā reizē ir citādi, jo izpēte tajos atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, atzīst Jansons.

Viņš norāda, ka pozitīvam rezultātam kritiski nepieciešama visu atbildīgo iesaiste.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.