NMPD vēlas nostiprināt pacientu prioritizēšanu un dzīvību glābšanā vairāk iesaistīt sabiedrību

Kā šodien preses konferencē stāstīja NMPD direktore Liene Cipule, dienesta stratēģija līdz 2030. gadam skar ne tikai dienesta darbu, bet veselības nozari kopumā. Arī viņa ir pārliecināta, ka nozarei kopumā nepieciešami lielāki budžeta līdzekļi.

Jaunu NMPD stratēģiju sākts veidot 2019. gadā, bet Covid-19 pandēmija un vairāki ģeopolitiski apstākļi rosinājuši vēl jaunas pārmaiņas. Stratēģijā noteikti trīs galvenie virzieni - sabiedrības iesaiste dzīvību glābšanā, veselības nozares integrācija katastrofu medicīnas sistēmā, tostarp ģimenes ārstu un aptieku iesaiste, kā arī NMPD un slimnīcu noturības stiprināšana krīzēs.

Paredzēts ieviest arī starptautisko standartu MIMMS (Major Incident Medical Management and Support) lielu incidentu medicīniskajā pārvaldībā, kas ir obligāts medicīnas personālam NATO operācijās. Šīs sistēmas ieviešana uzlabos katastrofu gatavību koordināciju starp civilajiem un militārajiem dienestiem. Igaunijā un Lietuvā paramediķiem tiek mācīti šīs sistēmas principi. Savukārt NMPD ir veicis priekšdarbus, lai varētu tikt uzsākta šīs sistēmas ieviešana arī Latvijā.

Mērķis ir katastrofu medicīnas sistēmā noteikt kritiskos primārās aprūpes un aptieku pakalpojumus, jo līdz šim sistēma fokusēta uz neatliekamās palīdzības sniegšanu, iekļaujot tajā NMPD un slimnīcas. Plānots arī paplašināt medicīniskos un tehniskos krīžu resursus, tostarp nodrošinot evakuācijas autobusus, mobilos konteinerus un stratēģisko resursu pakotnes traumu komandām.

NMPD plānots nostiprināt reaģēšanu uz izsaukumiem pēc visaugstākās, augstas un zemas prioritātes līmeņiem. Dzīvību apdraudošās situācijās palīdzībai būs visaugstākā prioritāte, savukārt izsaukumi, kas nav saistīti ar tiešu dzīvības apdraudējumu, varēs saņemt palīdzību ilgākā laikā, tostarp saņemt konsultatīvu atbalstu. Cipule norādīja, ka šāda pieeja jau patlaban daļēji tiek izmantota, taču to nepieciešams nostiprināt kā vienotu sistēmu visā valstī, lai spētu glābt vairāk dzīvību kritiskās situācijās.

Kā piemēru viņa minēja iedzīvotāju vēstules, tostarp gadījumu, kad kāda seniore ar muguras sāpēm neatliekamo palīdzību gaidījusi aptuveni divas stundas. NMPD skaidro, ka šādas situācijas, lai arī cilvēkam subjektīvi ļoti sāpīgas, nav dzīvībai kritiskas un tādēļ nevar tikt pielīdzinātas, piemēram, infarktam vai insultam.

Stratēģijā būtiska nozīme piešķirta arī resursu dažādošanai, paredzot dažādu līmeņu NMPD ambulances komandas, kā arī īpaši sagatavotas traumu komandas darbam situācijās ar daudz cietušajiem.

Tāpat noteiktas stratēģiskās diagnozes - infarkts, insults un politrauma -, kurās īpaši svarīga ir precīza reaģēšana laikā un skaidri hospitalizācijas ceļi. NMPD stratēģija paredz ieviest zelta stundas jeb 60 minūšu principa ievērošanu politraumas pacientu aprūpē, kā arī sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību izveidot infarkta pacientu aprūpes ceļa karti.

NMPD uzsver, ka dzīvību glābšanas ķēde sākas jau no pirmajām minūtēm, kad mediķi vēl ir ceļā. Tādēļ stratēģijā paredzēta sabiedrības zināšanu un prasmju stiprināšana pirmās palīdzības sniegšanā, tostarp bezmaksas teorētiskās apmācības digitālajā vidē, pirmās palīdzības lietotnes izveide un pirmās palīdzības apmācība skolās. Plānots arī ieviest pirmā reaģētāja principu, kas Latvijā patlaban vēl netiek plaši izmantots.

Tā sauktais "pirmo reaģētāju tīkls" būtu dienestu sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, kura darbība īpaši būtiska mazapdzīvotos, attālos lauku apvidos. Pirmais reaģētājs ir cilvēks, kurš, kamēr mediķi steidzas uz notikuma vietu, ir gatavs pirmais sniegt palīdzību dzīvību apdraudošā situācijā. Dienestā novērots, ka cilvēkiem ir interese apgūt pirmās palīdzības iemaņas un darboties kā pirmajiem reaģētājiem, līdz ar to šādu sistēmu tuvāko piecu gadu laikā plānots attīstīt.

Cipules skatījumā, būtisks stratēģijas virziens ir arī paramediķu profesijas ieviešana Latvijā. NMPD skaidro, ka paramediķi ir starptautiski standartizēta profesija neatliekamajā medicīnā, kas paredz akadēmisku profesionālo izglītību un skaidri noteiktas kompetences. Patlaban Igaunijā un Lietuvā tiek apmācīti paramediķi, kas strādā brigādēs, bet Latvija šobrīd ir vienīgā valsts, kurai ir sava unikālā profesija "ārsta palīgs", kas nav salīdzināma un atpazīstama strarptautiskajā vidē.

Cipule sprieda, ka paramediķu apmācības ieviešana bakalaura līmenī ļautu stiprināt pirmsslimnīcas aprūpi un nodrošināt profesionālu palīdzību uz vietas, vienlaikus dodot karjeras izaugsmes iespējas šajā nozarē strādājošajiem.

Stratēģijā paredzēta arī pētniecības attīstība tādās jomās kā reaģētspēja, kardioloģija, neiroloģija un politraumas.

Runājot par NMPD lomu slimnīcu tīkla izmaiņu kontekstā, preses konferencē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atkārtoti uzsvēra, ka pārmaiņu mērķis nav slēgt ārstniecības iestādes, bet nodrošināt, lai pacientam konkrētajā ārstniecības iestādē būtu pieejams nepieciešamais speciālists. Ministrs skaidroja, ka patlaban nereti veidojas situācijas, kad NMPD brigāde nogādā pacientu slimnīcā, kur faktiski nav attiecīgā speciālista, un brigādei nākas tērēt laiku un resursus, pārvedot pacientu uz citu ārstniecības iestādi.