Līna Skride – mērķtiecīga vesera metēja no Ķekavas novada ^{Apriņķis.lv}

Potenciālo talantu pamanīja trenere

Līna Skride nāk no sportiskas un reizē mākslinieciskas ģimenes. Viņas tēva rados ir mākslinieks Ārijs Skride, kurš tiek uzskatīts par slavenā gleznotāja Vilhelma Kārļa Purvīša labāko audzēkni. Līna ir jaunākā no visiem trim bērniem ģimenē, un arī viņa, sekojot brāļa Augusta pēdās, sešus gadus mācījās mākslas skolā. Tajā pašā laikā gan viņas māsa Lote, gan brālis trenējās arī sportā, tikai dažādās disciplīnās.

Līnas mamma Liāna Skride pastāsta, ka meitas potenciālo talantu sporta jomā pamanījusi Augusta trenere Vaira Kumermane, kas strādā Ķekavas Sporta centrā. “Viss sākās laikā, kad Līna kā jaunākā no visiem trim bērniem vēl gāja dārziņā,” atceras Liāna Skride. “Es katru pēcpusdienu braucu pakaļ lielajiem bērniem, kuri jau mācījās skolā un arī sportoja. Līna vienmēr bija līdzi, un mēs bieži gaidījām, kamēr abiem lielākajiem beigsies treniņi un visi varēsim braukt mājās. Lote savulaik nopietni nodarbojās ar mākslas vingrošanu, divpadsmit gadus novingroja pie treneres Natālijas Čekitas. Savukārt Augusts, kurš bija liels un būdīgs, jau tolaik trenējās vesera mešanā pie Vairas Kumermanes.

Kad Līna sešu gadu vecumā gāja bērnudārza vecākajā grupiņā, jau tolaik kļuva skaidrs, ka viņa nav tik smalka kā māsa, lai varētu trenēties mākslas vingrošanā. Meitai arī nebija nekādas intereses par šo sporta veidu, toties viņa labprāt dejoja. Taču kādā brīdī Vaira Kumermane ieminējās, ka būtu interesanti, ja Līna pamēģinātu patrenēties vieglatlētikā. Tā kā pēc miesasbūves viņa nav no smalkajām, bet ar labi attīstītu augumu, tas šķita saprātīgs piedāvājums. Pēc tam mēs pusgadu vedām Līnu uz sākotnējiem treniņiem, lai viņa saprot, vai šādas lietas viņu vispār interesē. Meitai sportošana iepatikās, un tā viņa trenējas līdz pat šai dienai.”

Meitas intereses – prioritāte

Mācoties skolā un turpinot treniņus, Līna Skride labu laiku paralēli sportam apmeklēja arī mākslas skolu. Skaidrs, ka tolaik slodze bija ļoti liela, bet, kā stāsta Liāna Skride, ilgu laiku meita visu veiksmīgi apvienoja. Tomēr mākslas skolu pabeigt Līnai neizdevās, jo pēc sešu gadu mācībām treniņu laiki sporta skolā pārklājās ar nodarbībām mākslas skolā, tādēļ nācās izvēlēties – sportu vai mākslu. “Augustam izdevās pabeigt mākslas skolu, bet Līnai nepaveicās ar mācību stundu laikiem, nevarēja tik vienkārši apvienot ar treniņiem,” stāsta Liāna Skride.

“Teikšu godīgi – man kā mammai tobrīd, kad nācās izvēlēties starp sportu un mākslu, bija ļoti smagi to pieņemt un pārvarēt. It sevišķi tāpēc, ka mākslas skolā bija fantastiska vide un atmosfēra, ko nodrošināja pasniedzēji. Skolotāji bija vienkārši brīnišķīgi – lieliski, atvērti –, un bērni mākslas skolā mācījās ar prieku, viņiem tur ļoti patika. Kad Līnai radās grūtības ar stundu laikiem, sākumā mēs pat paņēmām akadēmisko gadu – ar cerību, ka pēc laika kaut kas mainīsies, bet diemžēl tā nenotika. Tāpēc es atstāju lēmumu Līnas ziņā – lai pati izsver, kas labāk patīk. Viņai jau tolaik treniņos gāja ļoti labi, bija panākumi un spēcīga motivācija turpināt uzņemto kursu, tādēļ meita izvēlējās dot priekšroku sportam. Vaira Kumermane arī ir ļoti laba trenere, jo spēj sagatavot profesionālus sportistus, un tas dod papildu drošību un stimulu.”

Aiz panākumiem slēpjas milzīgs ieguldījums

Nav noslēpums, ka profesionāli treniņi jebkurā sporta veidā prasa daudz laika un darba – turklāt ne tikai pašiem bērniem, bet arī viņu vecākiem. Arī Liāna Skride uz savas ādas ir izbaudījusi, ar ko jārēķinās, ja bērni trenējas sporta skolā. “Sports prasa upurus – gan no bērniem, gan vecākiem,” saka Liāna.

“Zinu to no savas pieredzes, cik pūļu nepieciešams ieguldīt, lai nonāktu pie prieka, ko sniedz panākumi. Tas ir ārprātīgs daudzums laika, ar ko jārēķinās. Es to ļoti labi izjutu, kad trenējās dēls, ar Līnu varbūt nedaudz mazāk, jo viņai sacensības bija retāk nekā, piemēram, Lotei. Vecākajai meitai kā mākslas vingrotājai divreiz mēnesī bija jābrauc uz sacensībām, bet treniņi notika četru stundu garumā sešas reizes nedēļā. Sestdienās bērniem bija īpaši grūti piecelties, jo nogurums jau pa nedēļu sakrājies. Neviens nevar iedomāties, cik liels darbs pašam bērnam visā treniņu procesā ir jāiegulda. Viņš atnāk no treniņiem piecos sešos pievakarē, bet necik ilgi nevar atpūsties, jo drīz jāķeras pie skolā uzdotajiem mājasdarbiem. Kad tie paveikti, nereti jau ir vakars un jādomā par gulētiešanu. Tas ir ļoti grūti.”

Bērnos ieaudzināta patstāvība

Liāna Skride strādā par galveno grāmatvedi starptautiskā firmā, tādēļ viņai netrūkst arī savu darba pienākumu un nereti jāstrādā vairāk nekā astoņas stundas, turklāt arī brīvdienās. Tāpat paralēli jārūpējas arī par bērniem, tostarp jāizvadā viņi uz visiem treniņiem un sacensībām, kā arī jātiek galā ar ikdienas saimniecības lietām.

Bērnu dēļ Liāna Skride savulaik pat mainīja darbu, pārceļoties no Rīgas uz Ķekavu, lai uz vietas varētu gan dzīvot, gan veikt savu profesionālo darbību. “Kovida laikā jau dzīve bija iegrozījusies tā, ka mēs varam strādāt no mājām,” norāda Liāna Skride. “Jāsaka liels paldies manai darbavietai, ka varu turpināt pildīt savus pienākumus attālināti, līdz ar to veltīt vairāk laika bērniem un mājai.”

Liāna Skride uzsver, ka visi trīs bērni, arī Līna, allaž ir bijuši ļoti apzinīgi – ne tikai attiecībā pret treniņiem un mācībām, bet arī citiem ikdienas pienākumiem. “Es viņiem vienmēr esmu teikusi: labprāt palīdzēšu, ja tas nepieciešams, bet priekšā neteikšu, jums pašiem ir jātiek galā ar saviem uzdevumiem. Mēs varam pārrunāt, es došu padomu, bet darbs jums būs jāizdara pašiem. Tā tas ir bijis kopš pirmās klasītes,” stāsta Liāna Skride. “Pateicoties šādai pieejai, bērni ir patstāvīgi – no rīta paši ceļas un paēd, māk organizēt savu dienu un tajā veicamos darbus. Mēs tikai sarunājam, cikos un kur katram ir jābūt, un pēc tam visu salāgojam, kurš no lielajiem var Līnu aizvest. Mani bērni noteikti ir mērķtiecīgāki nekā vairums viņu vienaudžu.”

Sports palīdz arī labi mācīties

Līnai Skridei ir piecpadsmit gadi, un viņa mācās Ķekavas vidusskolas devītajā klasē. Meitene atzīst, ka viņai patīk būt aktīvai, nodarboties ar sportu un tieši ar vesera mešanu, jo šis sporta veids ir citādāks nekā vairums citu. Līna nenoliedz, ka ikdienas grafiks ir visai saspringts.

“Treniņi notiek sešas reizes nedēļā, tikai svētdienas ir brīvas,” stāsta jaunā sportiste. “Taču pozitīvi ir tas, ka treniņi sākas uzreiz pēc stundām un skola atrodas netālu no Ķekavas Sporta centra, tādēļ es varu viegli nokļūt treniņu vietā. Piecpadsmit minūšu laikā, kamēr no skolas aizeju līdz stadionam, es reizē arī atpūšos. Savukārt sacensības lielākoties notiek vasaras sezonā, bet tad tās norisinās arī darbdienās.”

Lai gan šī mācību gada beigās gaidāmi eksāmeni, Līna nesatraucas, ka varētu rasties problēmas mācību savienošanā ar sportu. Viņai ir labas sekmes dažādos mācību priekšmetos – pārsvarā astoņas un deviņas balles. Mājās no treniņa Līna pārrodas ap pieciem sešiem pievakarē, taču līdz gulētiešanai pietiekot laika gan mājasdarbu izpildīšanai, gan nelielai atpūtai. Viņa uzskata, ka sportošana tieši palīdz mācībām, jo rada enerģiju un ļauj labāk organizēt ikdienu.

Jāmāk visu sabalansēt

Runājot tieši par vesera mešanu, Līna atzīst, ka tas nav pats vieglākais sporta veids. “Lai kvalitatīvi mestu veseri, jābūt spēcīgam, ātram un apveltītam ar labu tehniku,” paskaidro jaunā vieglatlēte. “Jāmāk koordinēt visu ķermeni, lai sabalansētu spēku, līdzsvaru un tehniskās prasmes.” Tāpēc sportiste pievērš uzmanību arī fiziskās izturības un spēka treniņiem – vasarā nodarbojas ar skriešanu, bet ārpus treniņu laika pati mājās veic dažādus vingrinājumus.

Vesera mešana viņu saista arī tāpēc, ka faktiski visi treniņi notiek ārā, svaigā gaisā – pat ziemā, ja vien ir piemēroti laikapstākļi. Vienīgi brīžos, kad ir ļoti auksts vai citādi nepatīkams laiks, nodarbības notiek telpās. Šogad, ņemot vērā janvārī sasnigušā sniega daudzumu, āra treniņi vēl nav bijuši, bet pagājušā gada decembrī gan bieži aizvadīti svaigā gaisā.

Pēc devītās klases beigšanas Līna Skride plāno tālāk mācīties vidusskolā un turpināt trenēties. Par tālākiem nākotnes plāniem gan viņa pagaidām nav domājusi, jo uzskata, ka to rādīs laiks.

Apņēmīga un ar lielām izaugsmes iespējām

Līnas Skrides trenere Vaira Kumermane stāsta, ka meitenei piemīt ļoti augsta atbildības sajūta un mērķtiecība. “Līna ar visu lieliski tiek galā – gan skolā, gan treniņos. Viņa ir apņēmīga, ar sakārtotu dzīves ritmu, kas noteikti palīdz ne tikai sportā, bet arī ikdienā. Sportisko rezultātu izaugsmi es vērtēju ļoti pozitīvi, jo patlaban Līnai savā vecuma grupā nav līdzvērtīgu konkurentu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Jauniete ir ļoti spēcīga, un es ceru, ka pēc gada vai diviem varēs izpildīt arī Eiropas čempionāta normatīvu. Ja Līna trenēsies tikpat cītīgi kā līdz šim, rezultātiem jāturpina uzlaboties, un nākotnē viņa var tēmēt uz visaugstākajiem sasniegumiem, ieskaitot startu olimpiskajās spēlēs. Viņai ir liels potenciāls, tikai jāturpina to attīstīt.”

Vaira Kumermane atzīst, ka ikdienā Līna varbūt ir klusāka nekā daudzi citi jaunieši, izceļas ar nosvērtību un nopietnību. Trenere uzskata, ka Līna nekad neteiks neko lieku, bet tajā pašā laikā uzsver, ka meitene vienmēr izdara visu, kas teikts, neapspriež to, un, lai arī nereti šķiet, ka emociju ir pārāk maz, varbūt tādas īpašības viņai tieši palīdz. Vaira Kumermane arī uzteic Līnas ģimenes sniegto atbalstu jaunajai sportistei un ir pārliecināta, ka meitene var sasniegt ļoti daudz.

Prieks, ka mūsu jaunajā paaudzē ir arī šādi apņēmīgi un mērķtiecīgi jaunieši, kas nekautrējas izvirzīt sev nopietnus mērķus un uzcītīgi strādāt, lai tos sasniegtu. Jo vairāk būs šādu jaunu cilvēku, jo bagātāka kļūs mūsu valsts. Gribas ticēt, ka Līna Skride pēc gadiem būs pazīstama augsta līmeņa sportiste ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2025