Sociālo tīklu platformas zem lupas arī Latvijā ^{Apriņķis.lv}

Piemēram, Austrālija kļuvusi par pirmo valsti, kas pieņēmusi diezgan drastisku lēmumu no šā gada sākuma aizliegt izmantot lielu daļu sociālo tīklu mediju personām, kas jaunākas par 16 gadiem. Platformām dots viens gads, lai izstrādātu risinājumus vecuma ierobežojuma ieviešanai, bet pārkāpumu gadījumā paredzēti nopietni sodi. Šāds solis izraisījis plašas diskusijas arī ārpus valsts robežām: daļa to uzskata par nepieciešamu drošības pasākumu, citi – par pārmērīgu iejaukšanos.

Tiesa, Austrālijā ieviestais aizliegums nav attiecināts uz visām digitālajām lietotnēm – “atlaides” piešķirtas ziņapmaiņas platformām, e-pastiem, tiešsaistes spēlēm un izglītojošiem rīkiem, ņemot vērā to potenciālo nozīmi bērnu izglītībā un attīstībā. Austrālijas valdība norāda, ka likuma mērķis ir nodrošināt bērniem pilnvērtīgu bērnību un lielāku mieru vecākiem, kā arī kalpot par piemēru citām valstīm. Taču sabiedrībā šis solis jau raisījis asas diskusijas – kritiķi to uzskata par nesamērīgu, un likums jau ir apstrīdēts arī tiesā.

Reālā situācija sociālo tīklu platformās ir gana satraucoša – bērni un pusaudži brīvi var piekļūt saturam, kas ietver dzimuma maiņas propagandu, paškaitējumu, vardarbību, nemaz nerunājot par citiem vecumam nepiemērotiem tematiem. Šis saturs nereti tiek pasniegts emocionāli manipulējošā formā, un, ja bērns vēl nav sasniedzis atbilstošu vecumu, viņam nav iespējas to kritiski izvērtēt.

Lai saprastu, cik reāli un lietderīgi būtu šādu aizliegumu ieviest arī Latvijā, aicinājām uz sarunu Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku.

Vai šāds likums jāpieņem arī Latvijā?

Maija Katkovska norāda, ka Latvijā šāds aizliegums līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālo tīklu medijus būtu pārspīlēts un praksē – neefektīvs. Viņa skaidro, ka Latvijas Drošāka interneta centrs cieši sadarbojas ar jauniešiem, gan vadot nodarbības skolās, gan veidojot izglītojošus materiālus. Šajā darbā ļoti nozīmīga ir arī Jauniešu padome – jaunieši paši dalās ar savu pieredzi un aktuālajiem trendiem, sniedzot vērtīgu ieskatu savā digitālajā ikdienā.

Papildus tam centrs saņem ziņojumus par problēmsituācijām sociālajos tīklos – piemēram, gadījumiem, kad ļoti mazi bērni reģistrējas lietotnēs, samelojot par savu vecumu, un tiek pakļauti nepiemērota satura ietekmei vai pat pavedināšanas mēģinājumiem. “Tomēr mūsu nostāja ir skaidra – aizliegums lietot sociālās platformas līdz 16 gadu vecumam ir pārspīlēts un nebūs efektīvs. Es piekrītu, ka būtu jānosaka ierobežojums līdz 13 gadu vecumam, kā tas jau šobrīd ir noteikts,” uzsver Katkovska.

Diemžēl kontroles mehānismi vienmēr nestrādā – nav iespējams efektīvi pārbaudīt lietotāja vecumu, un rezultātā daudzi bērni tomēr reģistrējas. Tas rada būtiskus riskus – bērni, kas jaunāki par 13 gadiem, ir labticīgi un vēl neizprot digitālās vides riskus. Saturs, ar ko viņi var saskarties, nereti ir viņiem neatbilstošs vai pat traumējošs.

Lai gan Austrālijas aizliegums šobrīd tiek pasniegts kā drosmīgs solis bērnu aizsardzībai, Eiropā pieeja ir atšķirīga. Daudzas platformas, piemēram, “Instagram” un “TikTok”, jau ir ieviesušas tā sauktos pusaudžu kontus, kas automātiski aktivizē stingrākus drošības iestatījumus lietotājiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tie ierobežo piekļuvi noteiktam saturam, izslēdz personalizētu reklāmu rādīšanu, padara kontus privātus un iekļauj tā dēvēto miega režīmu, kas liedz platformu lietot nakts stundās. Tomēr, pēc Katkovskas domām, arī ar šiem risinājumiem vien nepietiek. Ir nepieciešami efektīvi vecuma verifikācijas un kontroles mehānismi, kas darbotos praksē un nepilngadīgos pasargātu.

Aizliegums bez rezultāta?

Interesanti, bet jau tagad esot pazīmes, ka Austrālijas pieeja var nebūt tik efektīva, kā sākotnēji plānots, stāsta Maija Katkovska. Proti, decembrī Eiropas Drošāka interneta centru kopīgajā sanāksmē tika ziņots, ka dienu pirms jaunā likuma stāšanās spēkā Austrālijas jaunieši masveidā sāka emigrēt uz citām platformām, kuras aizliegums neietekmē. Tas liek secināt, ka aizliegumi var novest pie riska pārnešanas uz vidi, kuru ir vēl grūtāk uzraudzīt.

“Tas nav risinājums. Jaunieši atradīs citus veidus, jo viņiem ir nepieciešama saziņa ar vienaudžiem. Visticamāk, redzēsim, ka aizliegums Austrālijā izrādīsies neefektīvs, bet par to varēsim spriest aptuveni pēc gada,” prognozē Katkovska.

Tikmēr Eiropas Parlamentā jau notiek diskusijas par to, ka Eiropai ir jāseko Austrālijas piemēram un dalībvalstīm pašām jānosaka stingrāki ierobežojumi nepilngadīgajiem. Kā norāda Maija Katkovska, vecuma slieksni dalībvalstis varēs noteikt pašas. Jau šobrīd vairākas ministrijas, kuru atbildībā ir šie jautājumi, ir konsultējušās ar Latvijas Drošāka interneta centru. “Ir notikusi aktīva saziņa un tikšanās, kurās šie jautājumi ir pārrunāti. Mūsu viedoklis ir uzklausīts,” atklāj Katkovska.

Vecāku loma – kritiski svarīga

Tomēr vislielākā nozīme ir tam, kas notiek mājās. Viedierīces bērniem visbiežāk sagādā vecāki, līdz ar to tai primāri jābūt vecāku atbildībai. Diemžēl ne visiem vecākiem ir pietiekamas zināšanas par digitālo vidi, un tieši tāpēc ir būtiski izglītot gan bērnus, gan pieaugušos.

“Ir vecāki, kuri stāsta, ka bērniem aizlieguši reģistrēties sociālajos medijos. Tomēr kas notiek, ja lielākā daļa klasesbiedru ir reģistrējušies šajās platformās? Tad bērns kļūst par tādu kā izstumto. Vecāki ir dilemmas priekšā: ļaut reģistrēties, samelojot par bērna vecumu, bet panākot, ka viņš ir šajā bariņā, vai aizliegt, domājot par bērna drošību un saprotot, ka viņš kļūs par mobinga upuri,” uz aktuālu problēmu norāda Katkovska.

Par laimi, pēdējo divu gadu laikā esot vērojama pozitīva tendence – arvien vairāk ģimeņu apzināti atliek brīdi, kad bērnam tiek iegādāts pirmais viedtālrunis. Šis lēmums kļūst pārdomātāks. Lai bērns netiktu pilnībā izslēgts no saziņas ar vienaudžiem un saprastu, par ko runā citi, daudzas ģimenes izvēlas nodrošināt vienu planšeti visai ģimenei, skaidri norādot, ka to izmanto nepilngadīgs bērns. Tas dod vecākiem iespēju redzēt, kādu saturu bērns patērē, ko meklē, un būt klātesošiem – atbildēt uz jautājumiem, skaidrot redzēto un veidot drošu digitālo pieredzi kopā.

Neilgi pēc Austrālijas jaunā likuma stāšanās spēkā uzņēmums “Meta” paziņoja, ka pirmajā nedēļā vien bloķējis 330 639 kontus “Instagram”, 173 497 kontus “Facebook” un 39 916 kontus “Threads”. Arī šī uzņēmuma pārstāvji aicinājuši Austrālijas valdību sadarboties ar nozari, lai atrastu labāku risinājumu un izvairītos no efekta, ko radīs nepilngadīgo migrēšana uz citām lietotnēm.